Covid-19 krīzes laiks ļoti spilgti jau ir parādījis, ka var būt problēmas ar farmācijas produktu piegādēm. Piemēram, vienkārši nav pieejama aktīvā viela un medikamentu fiziski nav iespējams saražot, intervijā aģentūrai LETA norāda Grindeks valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis. Tieši par aktīvajām vielām Eiropā pašlaik notiek lielas diskusijas, un mums šajā ziņā ir jāattīsta neatkarība, viņš uzsver. Savukārt pats Grindeks turpmāk lielāku darbības fokusu vērsīs uz Eiropu, ASV, Kanādu, Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi. Turklāt tieši krīzes laikā uzņēmumam ir parādījušies vairāki jauni biznesa kontakti.
Kā ir mainījies Grindeks darbs Covid-19 pandēmijas laikā?
Mainījies ir darbs uzņēmuma iekšienē, jo atbilstoši jaunajām prasībām bija jāmaina virkne procesu – jāpārkārto ēdnīcas darbs, vairāk nekā 100 cilvēki strādā attālināti no mājām u.c. Taču, protams, ražošanā iesaistītie darbinieki no mājām strādāt nevar. Nolēmām, ka arī uzņēmuma vadība paliks strādāt uz vietas, jo daudzas lietas tomēr bija jārisina ļoti operatīvi.
Tāpat ir mainījusies situācija mūsu eksporta tirgos. Vienlaikus nebija tā, ka situācija mainījās vienā dienā visur. Kamēr mums vēl ritēja ierastā dzīve, mēs jau saskārāmies ar to, ka sadarbības partneri Ķīnā atradās karantīnā un mums nevarēja nosūtīt dažas izejvielas. Tad jau pandēmija sākās Itālijā, tad citur Eiropā, tad mums Baltijā un pēc tam jau tas skāra Krieviju un visus pārējos. Bija pat tādas dienas, kad situācija mainījās teju pa minūtēm un lēmumi bija jāpieņem ļoti ātri.
Kā tas ir ietekmējis ražošanas apjomus?
Grindeks koncernam ir pietiekami plašs produktu klāsts, sākot no uztura bagātinātājiem un beidzot ar recepšu medikamentiem un slimnīcām paredzētajiem preparātiem. Ļoti strauji ir pieaudzis slimnīcām domāto preparātu ražošanas apjoms, jo slimnīcas mēģina nodrošināties ar zālēm. Gan šeit, gan pasaulē bija ažiotāža un liels pieprasījums pēc paracetamola. Problēma šajā gadījumā ir ar to, ka nebija pasūtīts tik daudz izejvielu, jo neviens jau nesagaidīja, ka būs tik liels pieprasījums. Ikvienam ražotājam noliktavā ir divu trīs mēnešu norma. Neviens neiepērk izejvielas 12 mēnešu ražošanas ciklam. Tādēļ uz jautājumu, kāpēc jūs nevarat tik daudz saražot, atbilde ir: tāpēc, ka parasti jūs tik daudz nepasūtāt!
Diemžēl tagad tā ir problēma daudzās valstīs, jo trūkst dažādu medikamentu. No sākuma bija problēmas ar izejvielu piegādēm no Ķīnas. Tagad šī situācija ir normalizējusies. Pēc tam aizliegumu izvest medikamentu izejvielas noteica Indija, kura arī ir ļoti liels piegādātājs. Tādēļ Eiropā pašlaik jautājums ir, cik mēs esam neatkarīgi? Šī krīze parādīja, ka mēs viens ar otru esam ļoti saistīti, un, ja vienā vietā ir problēmas, tad to izjūt visā pasaulē. It īpaši tas attiecas uz farmāciju, kas ir globāls bizness. Turklāt runa nav tikai par zāļu aktīvajām vielām, jo ir arī starpprodukti.
Tagad izejvielu piegāde ir normalizējusies?
No Ķīnas, jā. Tikai ir jāsaprot, ka loģistika ir kļuvusi sarežģītāka un dārgāka, jo avioreisu skaits bija tuvs nullei. Attiecīgi visas piegādes ir ilgākas un dārgākas. Ja agrāk mēs pasūtījumu varējām piegādāt nedēļas laikā, tad tagad tas var prasīt arī divas vai divas ar pusi nedēļas.
Ir preparāti, kuru ražošanas apjomi ir samazinājušies?
Nav tādu produktu, par kuriem mēs varētu teikt, ka ir redzams izteikts kritums. Mēs preparātus pārdodam daudzās valstīs, un, ja kaut kur ir kritums, tas kompensējas citur. Tāpat dažas nedēļas vēl nevar saukt par tendenci. Piemēram, daudzviet tagad pilnvērtīgi atsāk darboties tirdzniecības centri, kur atrodas aptiekas, un mēs jau atkal redzēsim kāpumu.
Kā pašlaik var raksturot pieprasījumu Latvijā?
Martā un aprīļa pirmajā pusē bija ažiotāža ap paracetamolu. Tomēr tas ir īslaicīgi, un maijā mēs jau esam iegājuši normālā ritmā.
Kā ir ar citiem preparātiem? Vai tos turpināja iegādāties kā parasti?
Jā, turpina, jo ir gan sezonālās slimības, gan ir pieprasījums pēc uztura bagātinātājiem. Piemēram, tas pats “Herbastress®” pašlaik tiek pirkts, jo daudziem ir gan satraukums par situāciju ar darbu, gan jauna situācija ir tas, ka visa diena jāpavada ar bērniem un tas vēl jāmēģina apvienot ar darbu.
Jums pašiem nav nācies samazināt ražošanu un sūtīt darbiniekus dīkstāvē?
Nē.
Kas pašlaik notiek jūsu eksporta tirgos? Piemēram, Krievijā, kurš Grindeks koncernam ir nozīmīgs noieta tirgus?
Grindeks savu produkciju pārdod kopumā vairāk nekā 80 valstīs. Kas attiecas uz Krieviju, tad mēs burtiski pēdējās nedēļās sākam izjust to, ka cilvēki nevar iet uz darbu, tam, lai kaut kur dotos, vajag saņemt atļauju. Latvijā šajā ziņā situācija bija salīdzinoši brīva. Krievijā arī divas trīs nedēļas bija vērojams medikamentu pārdošanas bums. Tagad var vērot, ka gan aptiekas, gan izplatītāji Krievijā mēģina samazināt medikamentu krājumus, jo neviens nezina, cik ilgi būs spēkā pārvietošanās ierobežojumi. Biznesā vislielākie izaicinājumi ir saistīti ar to, ka cilvēki nezina, kad šī situācija beigsies, un līdz ar to nav iespējams plānot darbu. Arī Latvijā pašlaik ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 9.jūnijam. Taču, kurš zina, kas notiks 9.jūnijā? Tādēļ neziņa valda ne tikai Krievijā, ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē.
Vēl pirms epidēmijas sākuma Krievijā kritās rubļa vērtība. Tas uz jūsu pārdošanas rezultātiem ir atstājis iespaidu?
Ir atstājis iespaidu, bet mēs zinām, kā ar to sadzīvot. Mēs Krievijā strādājam ne pirmo gadu un redzam, kā ilgtermiņā to pārvaldīt.
Viennozīmīgi, ka turpmāk lielāks mūsu darbības fokuss būs vērsts uz Eiropu, ASV, Kanādu, Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi. Tās ir valstis, uz kuru tirgiem mēs iesim ļoti aktīvi. Mēs turpināsim pārdošanu arī Krievijā, bet mūsu fokuss jaunu preparātu izstrādē būs vērsts uz Eiropu un manis pieminētajām valstīm.
Vai šajos plānos savas korekcijas nav ieviesis Covid-19? Vai kādos no jūsu pieminētajiem tirgiem pašlaik situācija nav grūtāka?
Mēs jau gada sākumā sākām darbu pie stratēģijas līdz 2025.gadam izstrādes. Jūnijā to ir plānots apstiprināt. Mūsu lielākais akcionārs Kirovs Lipmans ir tālredzīgs, ar lielu pieredzi un ļoti orientēts uz attīstību, tāpēc mēs varam domāt par plāniem, nevis vienam vai diviem, bet ilgākam laikam. Mēs redzam, ka savus pārdošanas apjomus šādā laikā varam kāpināt nevis par procentiem, bet vairākas reizes.
Manis nosauktajās valstīs mēs Grindeks koncernam redzam attīstības potenciālu. Ņemot vērā, ka mēs eksportējam 95% no saražotā un Latvijā mums noiets veido 5%, eksports mums ir ļoti būtisks. Covid-19 krīze vēl vairāk ir apstiprinājusi to, ka mums ir jāiet šajā virzienā, ka mūsu izvēlētais biznesa modelis ir pareizais ceļš. Latvijas farmācija ir ar bagātu vēsturi, un tas ir labs pamats, lai mēs sevi parādītu ne tikai bijušajā Padomju Savienības telpā, ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.
Varbūt Covid-19 paver jaunas nišas, jo Latvija tomēr šajā pandēmijā ir skarta minimāli un daudzi uzņēmumi turpina strādāt?
Mums tieši šajā laikā ir parādījušies vairāki jauni biznesa kontakti. Turklāt pandēmijas laikā biznesa lēmumi tiek pieņemti pāris dienu un dažkārt pat stundu laikā. Ja ir produkts, kuram redz potenciālu, tad vienkārši vienojas un dara. Šāda situācija farmācijas biznesā ir visai neparasta. Mēs ar vairākām kompānijām Eiropā jau pašlaik slēdzam līgumus, kuri paredz ilgtermiņa sadarbību. Mēs šo laiku esam izmantojuši sev par labu.
Ir arī jārēķinās, ka pašlaik daļa zāļu ražotāju ir pārtraukuši ražot visu produkcijas klāstu. Piemēram, ja kāds ražo preparātus slimnīcām un valdība ir noteikusi, ka tā pašlaik ir prioritāte, tad citu produktu ražošana ir pārtraukta un visi resursi ir koncentrēti prioritārajiem mērķiem. Zināms haoss industrijā valdīs vēl kādus trīs četrus mēnešus.
Kurās valstīs jums ir izdevies šādi ātri uzsākt jaunas sadarbības?
Beļģijā, Itālijā, Spānijā. Mēs vairāk nostiprinājāmies Francijā. No mūsu koncerna ļoti aktīvi darbību paplašina Kalceks tieši ar slimnīcām domātajiem preparātiem. Jāatgādina, ka vēl 2012.gadā Kalceks savu produkciju tirgoja tikai Latvijā un Azerbaidžānā. Taču jau pērn komercializētie produkti tika pārdoti 47 valstīs. No tām 27 ir Eiropas Savienības valstis. Tas ir fenomenāls rezultāts. Šogad Kalceks eksportēs noteikti uz vairāk nekā 60 valstīm. Tas nozīmē, ka Latvijā beidzot parādīsies trešā nopietnā farmācijas kompānija pēc Grindeks un Olainfarm. Pagājušajā gadā Kalceks ražoto medikamentu realizācija sasniedza 18,1 miljonu eiro. Jau pieminētajām kompānijām 2012.gadā tas bija pusmiljons eiro. Tas nozīmē, ka arī Grindeks koncerns kļūst spēcīgāks.
Jau pieminējāt, ka Latvijā noiets pašlaik veido 5%. Kāds ir sadalījums pa citām valstīm?
Mums joprojām ir liels īpatsvars Krievijā – ap 40%. Tomēr mūsu mērķis ir sasniegt līdzsvaru, lai nevienā valstī eksporta īpatsvars nepārsniedz 10%.
Tātad eksporta tirgus gribat diversificēt?
Jā. Mēs pie šī mērķa strādājam. To mēs, protams, nesasniegsim ne vienā, ne divos gados, bet tas ir mūsu stratēģiskais mērķis. Pašlaik mūsu koncerns eksportē uz 84 valstīm. Tās ir gan gatavās zāles, gan aktīvās vielas. Savukārt ilgtermiņā mūsu mērķis ir gatavās zāles eksportēt uz vairāk nekā 100 valstīm.
Cik liels izaicinājums būs, ja nākamais pandēmijas vilnis būs rudenī un tā tas turpināsies, līdz tiks izstrādāta vakcīna un vakcinēts pietiekami liels iedzīvotāju skaits?
Pašlaik vakcīnas izstrādei ir pieejams liels finansējums. Ja visi cenšas, tad esmu pārliecināts, ka vakcīna tiks arī izstrādāta. Nevar būt tā, ka 100 vai vairāk uzņēmumi un institūti ar to nodarbojas un nevienam neveicas. Ja mēs paskatāmies uz medicīnas vēsturi, tad risinājumu atrod vienmēr – tas ir tikai laika jautājums. Turklāt zāļu aģentūras visās valstīs pašlaik tam dod zaļo gaismu un formalitātes ļauj kārtot daudz īsākā termiņā, pētījumiem tiek dota daudz lielāka brīvība. Ar to nevar gaidīt.
Vai vakcīnas izgudrošana ieviesīs izmaiņas arī globālajā zāļu ražošanas tirgū? Proti, vai tās kompānijas, kuras tiks pie tās ražošanas, krietni paplašinās savas tirgus daļas?
Te ir jautājums par ražošanas jaudām. Mēs jau redzam, kas tagad notiek ar aizsargmaskām. Pēc tām ir tik liels pieprasījums, ka Eiropā nemaz nav iespējams tās prasītajā apmērā saražot. Vakcīnu ražošanai ir noteiktas tehnoloģijas, principi un vienam vai pat dažiem uzņēmumiem jaudu tam nepietiks. Tādēļ visdrīzāk vai nu uz patenta nosacījumiem, vai citādāk notiks kompāniju kooperācija.
Grindeks koncerns varētu ražot vakcīnu?
Nē, mums nav šādu tehnoloģiju. Pasaulē nav nemaz tik daudz ražotāju, kuri ražo vakcīnas.
Jūs par Grindeks valdes priekšsēdētāju kļuvāt tieši pirms Covid-19 krīzes sākuma. Kādas izmaiņas esat iecerējis šajā amatā?
Šajā amatā esmu nonācis tikko, bet kopumā Grindeks es strādāju jau 20 gadus. Kas attiecas uz izmaiņām, tad mēs definējam konkrētus mērķus un tiem tiek pakārtotas arī izmaiņas.
Es jau minēju tirgu diversifikāciju. Tāpat ir mērķis palielināt apgrozījumu, audzēt produktu skaitu. Lai to visu sasniegtu, uzņēmumam būs jāmainās.
Kādas izmaiņas ir iecerētas jūsu produktu klāstā?
Mēs vairāk fokusēsimies uz recepšu medikamentiem un noteiktām terapeitiskajām grupām. Latvijā mēs esam liels uzņēmums, bet pasaulē mums vēl ir kur augt. Tādēļ mēs savu izaugsmi saskatām precīzākā fokusā.
Uz kādām diagnozēm jūs gribat fokusēties?
Tie ir medikamenti centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai, onkoloģijai, kardioloģijai. Izstrādes stadijā mums ir plānoti preparāti diabētam.
Mēs gribam fokusēties uz savām stiprajām pusēm, kur mums ir ļoti labas zināšanas un ko mēs varam daudz straujāk attīstīt, balstoties uz jau esošo pieredzi.
Kādi ir jūsu plāni par apgrozījumu?
Ņemot vērā, ka mēs esam biržā kotēta kompānija, konkrētus plānus es atklāt nevaru. Taču mūsu mērķis ir, lai mums būtu nepārtraukta izaugsme. Citas domas mēs pat nepieļaujam.
Izaugsmi jūs plānojat organiski, vai arī tiek pieļauta citu uzņēmumu pārņemšana?
Pašlaik mēs nerunājam par to, ka varētu iegādāties kādu uzņēmumu, bet tas viss būs atkarīgs no situācijas tirgū.
Kā jūs pašlaik vērtējat kopīgo situāciju Latvijas zāļu ražošanas sektorā?
Gan Grindeks, gan mūsu konkurentiem Latvijas zāļu tirgus no kopējā apgrozījuma veido 5-7%. Līdz ar to vairums vietējo zāļu ražotāju ir orientēti uz eksportu. Vienlaikus visi mūsu produkti ir reģistrēti Latvijā, jo daudzās valstīs preparātus nevar reģistrēt, ja tie nav reģistrēti arī izcelsmes valstī. Tādēļ Latvijā reģistrēto produktu portfelis ir liels. Vienlaikus te ir jākonkurē ar visiem, jo Latvijas ražotājiem nekādu priekšrocību nav.
Latvijas tirgus nav liels, bet mēs tajā būsim un mēģināsim arī atbalstīt Latvijas pacientus ar inovatīvām zālēm pat, ja tas nebūs īpaši izdevīgi no ekonomiskā viedokļa.
Kā klājas Grindeks meitasuzņēmumiem Igaunijā, Slovākijā?
Igaunijā Tallinas Farmaceitiskajā rūpnīcā mēs esam sākuši jaunu attīstības programmu un būvējam jaunu ziežu ražošanas iecirkni. Ir plānots, ka nākamgad būvniecība tiks pabeigta un iegūti visi nepieciešamie sertifikāti. Līdz ar to plānots, ka pakāpeniski augs apgrozījums. Slovākijas kompānijā HBM Pharma lielākoties tiek ražotas injekciju ampulas. Šim uzņēmumam klājas labi, un pamatā tas ir orientēts uz noietu Eiropā.
Mēs uzskatām, ka šiem uzņēmumiem ir potenciāls un mūsu koncerns ir tikai spēcīgāks, ja tajā ir kompānijas ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.
Kas vēl bez jau pieminētā ir Kalceks plānos?Kalceks šogad svinēs 100 gadus kopš dibināšanas. Pašlaik mums ir izstrādāta uzņēmuma attīstības stratēģija līdz 2025.gadam. Es jau pieminēju eksporta tirgus, un šodien produkti tiek pārdoti jau 45 valstīs, līdz gada beigām tās jau būs vairāk nekā 60 valstis. Tas ir cienījams rezultāts. Turklāt no apgrozījuma vairāk nekā puse eksporta ir uz Eiropas Savienību.Mums ir pārliecība par izstrādātajiem produktiem. Kalceks koncernā koncentrējas uz slimnīcām domātajiem preparātiem un opioīdiem, kas ir uzņēmuma stiprās puses jau kopš seniem laikiem.Jūsu plānos bija minēts, ka šogad vēlaties veikt investīcijas līdz 10 miljoniem eiro. Tas saglabājas, vai tomēr šis laiks ir viesis savas korekcijas?Korekcijas ir iespējamas arī bez Covid-19. Katra investīcija tiek izvērtēta pirms līguma slēgšanas, skatoties uz to, kāda ir aktuālā situācija.Šogad gan ir jārēķinās, ka Covid-19 ietekmē visu pasauli, tādēļ nobīdes ir iespējamas arī no mums neatkarīgu iemeslu dēļ. Iespējams, kādas iekārtas vai pakalpojumus nevarēs saņemt plānotajā laikā un kādi plāni pārcelsies uz nākamo gadu. Taču pagaidām būtiskas izmaiņas attīstības plānos nav veiktas.Kur šogad lielākās investīcijas ir paredzētas?Jaunos produktos un Tallinas Farmaceitiskās rūpnīcas jaunā ziežu iecirkņa būvniecībā.Kādas ir kopējās prognozes par šo gadu? Nezināmo gan joprojām ir daudz.Prognozes ir nepopulāra lieta, bet mēs noteikti katru gadu gribam sasniegt vismaz 10% apgrozījuma izaugsmi. Mēs uz priekšu skatāmies ar pārliecību un darām visu, lai augtu ne tikai esošajos, bet arī jaunos tirgos. Tas ir mūsu galvenais fokuss.No 1.aprīļa Latvijā ir spēkā jauna kartība, ka receptēs uz valsts kompensējamiem medikamentiem ir jānorāda aktīvā viela, nevis konkrēts medikamenta nosaukums. Jūs no tā ietekmi jūtat?Pašlaik vēl ne, bet noteikti jutīsim. Kā jau es minēju, mūsu apgrozījumā Latvijas daļa ir vien 5% un 15 no mūsu produktiem ir references medikamenti. Daži no tiem ir ar lētāku cenu nekā analogi citu kompāniju ražojumi. Tādēļ attiecībā uz šiem produktiem ietekmi noteikti jutīsim. Taču, kā kopumā mainīsies situācija, vēl ir pāragri spriest, jo no 1.aprīļa daudz laika vēl nav pagājis. Lai novērtētu sistēmas darbību, ir jāpaiet vismaz pusgadam.Protams, pastāv iespēja, ka daži ražotāji no Latvijas aizies vai pārdos šeit mazāku medikamentu klāstu, jo tiem, kuru medikamenti ir dārgāki, iespējams, vairs nebūs izdevīgi te palikt. Tas var būt arī koks ar diviem galiem, un nebūtu labi aiziet galējībās, kad tirgū paliek tikai viens attiecīgā preparāta ražotājs. Tas arī risks. Turklāt runa nav par cenu, bet gan par pieejamību un drošību. Piemēram, ja attiecīgajam medikamentam ir tikai viens piegādātājs, tad cik mēs varam būt droši, ka tas tiks laicīgi saražots un piegādāts?Covid-19 krīzes laiks ļoti spilgti jau ir parādījis, ka var būt problēmas ar produktu piegādēm. Piemēram, vienkārši nav pieejama aktīvā viela un medikamentu fiziski nav iespējams saražot. Ļoti bieži ir tā, ka gatavo zāļu formu ražotāji vienlaikus nav arī aktīvo vielu ražotāji un tās tiek iepirktas. Bet kā mēs redzam tagad, Ķīna vai Indija pārtrauc aktīvo vielu piegādes, krājumi tiek izpārdoti, bet jaunas gatavās zāles saražot nevar. Tādēļ jau arī Latvija uz Covid-19 laiku noteica veselu sarakstu ar zālēm, kuras ir aizliegts izvest, jo parādījās pieprasījums, un arī paralēlā importa procedūru zāles, kuras bija ievestas Latvijā, varēja pārdot citur daudz dārgāk. Bizness ir bizness.Tieši par aktīvajām vielām pašlaik notiek lielas diskusijas, un es uzskatu, ka mums šajā ziņā ir jāattīsta neatkarība. Ir jādefinē, kas Latvijā ir vajadzīgs. Piemēram, mēs paši ražojam aktīvo vielu – meldoniju, paši ražojam arī gatavo zāļu formu. Kopumā mums ir 10 produkti, kuriem mēs ražojam arī aktīvo vielu, un tas nozīmē, ka mēs šos preparātus vienmēr varēsim saražot. Mēs šo virzienu gribam attīstīt. Arī valstij vajadzētu nākt ar savu atbalstu un definēt, kuri produkti Latvijai ir vajadzīgi.Lūk, šis faktors noteikti mainīs farmācijas tirgu. Piemēram, ASV saskārās ar situāciju, ka lielai daļai antibiotiku aktīvās vielas tika ievestas no Ķīnas. Ķīna pandēmijas dēļ slēdza tirgu, un ASV praktiski palika bez antibiotikām. Savulaik aktīvo vielu ražošana no Eiropas un ASV pārcēlās uz Ķīnu, uz Indiju. Tur tika pacelts kvalitātes līmenis, bet, ņemot vērā darbaspēka izmaksas, tas viss bija daudz lētāk. Diemžēl Covid-19 parādīja, cik šī sistēma ir vāja. Tādēļ pašlaik gan ASV, gan Eiropā ir sākušās diskusijas un noteikti tiks definēti vitāli nepieciešamie produkti, un noteikts, ka daļu no tā jāražo Eiropas Savienībā. Tāpat noteikti mēģinās dažādot valstis, kurās tiek iepirktas aktīvās vielas. Šī noteikti ir iespēja biznesam, lai arī tas nav viegls, jo aktīvo vielu ražošanā ir nepieciešamas lielas investīcijas.Cik šādām vitāli nepieciešamām zālēm aktīvās vielas tiek ražotas Latvijā?Zāļu saraksts ir pietiekami garš, bet kādas trīs četras aktīvās vielas Grindeks ražo. Īstenībā tas ir neliels skaits.Ja atgriežamies pie jautājuma par no 1.aprīļa mainīto kārtību, tad, kā saprotu, negatīvā blakne varētu būt tāda, ka dažiem dārgāko produktu ražotājiem Latvija vairs nebūs interesanta un te samazināsies vispār pieejamo medikamentu klāsts?Tas būs jāvērtē ilgtermiņā. Iespējams, arī samazināsies cenas. Ir arī jāsaprot, ka neviena sistēma nav ideāla. Pavērosim, kā tā strādā pirmo pusgadu, un tad, ja būs nepieciešams, varēs runāt par korekcijām.Tomēr ir jāsaprot, ka Latvijā medikamentu patēriņš ir mazs. Ir dažas diagnozes, kuru pacientiem gadā ir nepieciešami tikai simts vai tūkstotis attiecīgā preparāta iepakojumu. Mums vienkārši nav tik daudz iedzīvotāju.Vēl pirms Covid-19 uzliesmojuma Veselības ministrija sāka darbu pie medikamentu piecenojuma sistēmas pārskatīšanas. Tostarp tika minēta ražotāja piedāvātās cenas ietekmēšana. Ko jūs kā ražotājs gribat vai tieši pretēji negribat sagaidīt no šīs pārskatīšanas?Uz to nav viennozīmīgas atbildes. Tas ir jāvērtē kompleksi, un tādēļ mēs rūpīgi vērojam šo iniciatīvu.Ražošana ir arī bizness, un, kā jau es minēju iepriekš, jāvērtē ir arī tas, cik daudziem ražotājiem Latvija ar tās nelielo tirgu vispār ir interesanta. Mēs esam vietējie ražotāji, paši šeit dzīvojam un mums ir cita attieksme. Taču pārējie uz Latviju raugās vairāk no biznesa un izdevīguma viedokļa. Piemēram, verifikācijas sistēma. Tai ir gada maksa neatkarīgi no tā, vai tu kādā tirgū pārdod vienu vai daudzus produktus. Pastāv gradācija pēc kopējā apgrozījuma konkrētā valstī, taču tas neatrisina šo situāciju. Tādām kompānijām, kuras piegādā vien dažus produktus, šis administratīvais slogs būs par lielu, un es pieļauju, ka tās aizies prom no tirgus. Turklāt tas neattiecas tikai uz Latviju, jo šāda situācija var izveidoties arī citās Eiropas valstīs. Tiem, kuri ir lielie ražotāji ar lielu produktu portfeli, šīs izmaksas sadalās un uz katru pārdodamo vienību tas nav tik daudz. Pagaidām to vēl vērtēt ir par agru, bet pēc gadiem diviem trim jau būs redzamas sekas.Īpaši tas attiecas uz mazajām valstīm. Piemēram, Islandē neviens īpaši negrib reģistrēt savus produktus. Valstī ir 360000 iedzīvotāju. Nu cik tu gadā pārdosi kādu specifiskāku preparātu – 100 iepakojumus? Tādēļ Islandē ir izveidota sistēma, ka preparātus var reģistrēt par minimālu samaksu, lai kaut kā “ievilktu” ražotājus. Mazajām valstīm ir savi izaicinājumi. Latvijā farmācijas tirgus ir ap 400 miljoniem eiro gadā, valsts katru gadu cenšas palielināt kompensāciju apmēru un piešķirt līdzekļus inovatīviem produktiem, tādēļ pie mums ir arī farmācijas giganti. Taču kopumā mazajām valstīm piesaistīt zāļu ražotājus nav nemaz tik vienkārši. Tas nav kā ar ASV, kurā savus produktus grib tirgot visi.Jau pieminējāt zāļu verifikācijas sistēmu, kura kādu laiku jau darbojas. Vai viss norit raiti, vai tomēr informācijas nodošanas ķēdē parādās arī zināmas problēmas?Nu jau ir pagājis vairāk nekā gads. No sākuma bija diezgan daudz kļūdu, bet vairākās valstīs bija arī pārejas posms, un var teikt, ka tagad sistēma ir iestrādājusies. Vai no tā būs efekts un tirgū būs mazāk viltotu zāļu? Latvijā aptieku sistēma bija labi sakārtota arī pirms tam un viltotu zāļu pārdošanas gadījumi bija tuvu nullei. Tas bija tikai tad, ja cilvēks zāles pirka internetā. Taču lielajās Eiropas valstīs viltojumu pārdošanas gadījumi bija, tādēļ arī ieviesa šo verifikācijas sistēmu, lai katru iepakojumu varētu izsekot līdz pat ražotājam. It īpaši svarīgi tas ir dārgiem oriģinālajiem produktiem.No ražotāju puses tagad ir runa par šīs sistēmas izmaksām, jo katrā valstī, kurā tiek pārdota produkcija, ir jāmaksā ikgadējā maksa par šīs sistēmas lietošanu. Maksas valstīs atšķiras, taču, ja tu gribi pārdot zāles visā Eiropas Savienībā, tad tikai par verifikāciju gadā ir jāsamaksā 300-400 000 eiro. Un tā katru gadu. Šis administratīvais slogs farmācijā kļūst arvien lielāks.Ar Grindeks preparātiem ir bijuši viltojumu gadījumi?Latvijā – nē.Šādi gadījumi ir bijuši, bet tā jau ir diezgan sena vēsture, un pēdējā laikā nekas tāds nav atklāts. Šādus gadījumus atklāt var diezgan vienkārši, un pamatā runa ir par tām valstīm, kur īsti nav sakārtota likumdošana. Te ir jāsaprot, ka viltojums ir arī preču zīmes nelikumīga izmantošana, valstī nereģistrētu medikamentu tirgošana. Eiropas Savienībā es savu darba gaitu laikā ar šādiem gadījumiem neesmu saskāries.Inguna Ukenābele, LETA
Inguna Ukenābele, LETA
