Prāta aktivitātes jēdziens ietver sevī spēju atcerēties, analizēt, strukturēt datus un izmantot informāciju dažādās situācijās, tostarp ierobežota laika apstākļos. Vienkāršāk sakot, cilvēks ar augstu prāta aktivitāti spēj vairāk un labāk atcerēties, ātrāk veidot analoģijas, ātrāk izdalīt galvenās idejas no apjomīgiem tekstiem, ātri pielietot visas pieejamās zināšanas un izdarīt secinājumus, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi vai sniegtajiem datiem, kas nodrošina konkurences priekšrocības gan karjerā, gan dzīvē.
Kādēļ prāta aktivitāte mazinās?
Lai gan iedzimtajām prāta aktivitātes dotībām var būt neliela ietekme uz cilvēka attīstību, toties mācīšanās process ļoti izteikti veicina spēju analizēt un sintezēt, kā arī attīsta atmiņu. Bērnībā cilvēki mācās ļoti ātri, absorbējot milzīgu informācijas daudzumu, savu un citu pieredzi, mācoties no radiniekiem un svešiniekiem, eksperimentējot un vērojot. Kad bērns uzsāk mācības skolā, viņam jau ir liels informācijas krājums, un turpmākā mācīšanās ir vērsta uz analītisko prasmju attīstīšanu un vienlaikus arī uz atmiņas trenēšanu. Aktīva mācīšanās turpinās augstskolā, tad pirmajos darba mēnešos, un tad iestājas pauze – ir iegūtas un apgūtas pamatprasmes, lielākā daļa darbību, kas nodrošina ierasto dzīvesveidu, tiek veiktas automātiski, un zināšanas un prasmes, kas netiek aktīvi izmantotas, sāk pakāpeniski izdzist no atmiņas – jo tās nav nepieciešamas.
Otrais iemesls, kāpēc prāta aktivitāte sāk samazināties, ir saistīts ar dzīvesveidu:
- smēķēšana, alkohola lietošana;
- nepietiekama izgulēšanās un miega režīma trūkums;
- fiziskās aktivitātes trūkums;
- tiešas saziņas īpatsvara samazināšana;
- nepareizi sastādīts uztura režīms;
- stresa apstākļi.
Visi šie faktori izraisa kognitīvo spēju pasliktināšanos un pakāpenisku neironu savienojumu sabrukumu. Turklāt daži kaitīgie ieradumi izraisa organiskus smadzeņu bojājumus, kas savukārt ievērojami samazina prāta aktivitāti.
Saglabāt un pavairot
Pat ar ilgu pārtraukumu mācībās un garu negatīvo faktoru sarakstu ir iespējams atgūt vidusskolas un augstskolas līmeņa prāta aktivitāti – pietiek ar motivāciju sākt un pašdisciplīnu turpināt strādāt pie sevis. Un pirmais, kas palīdzēs uzlabot prāta aktivitāti, ir mācīšanās. Nav svarīgi, ko mācīties: jūs varat apgūt svešvalodu vai pētīt glezniecības vēsturi, mācīties veidot vai izšūt, nodarboties ar sportu un izprast psiholoģiskā treniņa nianses, apgūt jaunu profesiju vai iegūt papildu izglītību.
Svarīgi ir regulāri nodarboties, censties samazināt kaitīgo faktoru iedarbību un neaizmirst atpūsties. Sākumā darbs pie sevis būs grūts un nogurdinošs, jo smadzenes ir pieradušas pie minimālas piepūles.
Pastāvīgas pašattīstības, darba un atpūtas režīma un smadzeņu darbību uzlabojošu medikamentu kombinācija organiskā līmenī ļauj ātri sasniegt pamanāmus rezultātus jaunā darbības jomā, kas nodrošina lielāku motivāciju apgūt jaunas prasmes. Rezultātā pastāvīgi paaugstinās garīgās aktivitātes līmenis, kas ne tikai uzlabo sniegumu, bet arī pasargā no ar vecumu saistītām deģeneratīvām izmaiņām.
