Svarīgākais, kas tev jāzina par šizofrēniju

Svarīgākais, kas tev jāzina par šizofrēniju

17/10/2022

Šizofrēnija ir hroniska psihiatriska slimība, kas visbiežāk sākas jaunu pieaugušo (~ 20—30 gadu) vecumā. Iespējamība, ka dzīves laikā attīstīsies šizofrēnija, ir 0,3—0,7 %, kas varētu šķist maz, bet tā ir biežākā slimība no psihotisko traucējumu grupas! [1]

Kāpēc attīstās šizofrēnija?

Slimības iemesls ir kombinēts, iedzimtības un vides faktoru ietekmēts. Fiziska, seksuāla un psihoemocionāla vardarbība, vecāku zaudējums bērnībā, vecāki ar atkarībām (alkohols, narkotikas), bieža dzīves vietas maiņa, atkarību izraisošu vielu lietošana — tā ir vien daļa no vides riska faktoriem. [2]

Interesanti, ka vīriešu dzimumam ir lielāks risks saslimt ar smagāku slimības formu, bet bērniem līdz 13 gadu vecumam šizofrēnija sastopama ļoti reti. [1]

Kādi var būt simptomi?

Simptomi ir dažādi, un to izpausmes nosaka slimības veids, ilgums, ārstēšana un citu blakusslimību (arī psihiatrisku) ietekme.

Šizofrēnijas pacientam var būt uztveres traucējumi (biežāk dzirdes halucināciju veidā), murgainas (ar realitāti nesaistāmas) idejas, maldīgas pārliecības, nesaprotama runa, neloģiska domāšana, izolēšanās no sabiedrības, intelektuālo spēju samazināšanās, uzvedības izmaiņas, kādas cilvēkam līdz šim nav bijušas raksturīgas. [1]

Atspēkojam mītus!

Šizofrēnijas pacienti ir sociāli izolēti un nevar iekļauties sabiedrībā

Mīts! Cilvēks, kas ārstējas, spēs pietiekami adekvāti iekļauties sabiedrībā, apmeklēt skolu, strādāt labā darbā, būt neatkarīgs ikdienas dzīvē un neizrādīt nekādus klajus šizofrēnijai raksturīgus simptomus! [3]

Šizofrēnijas pacients ir bīstams sabiedrībai

Daļēji mīts! Lielākā daļa šizofrēnijas pacientu nav vardarbīgi. Īstenībā ir daudz lielāka iespēja, ka tieši pret šizofrēnijas pacientu viņa īpatnējās uzvedības dēļ var tikt vērsta vardarbība. Bīstamības risks, protams, pastāv, bet tajos gadījumos, ja slimība netiek ārstēta. [3]

Ja manā ģimenē ir šizofrēnijas pacients, arī es saslimšu

Daļēji mīts! Ir pierādīta saistība, īpaši dvīņu gadījumā. [1] Taču tikai tas, ka ģimenē kādam ir šizofrēnija, nenozīmē, ka tā attīstīsies arī ģimenes locekļiem. Zinātnieki pieļauj, ka ir vairāki gēni, ka paaugstina risku saslimt, bet nav neviena konkrēta gēna, kas noteikti būtu saistāms ar slimību kā tādu. [3]

Antipsihotiķi rada atkarību

Mīts! Antipsihotiķi nepieciešami, jo šizofrēnija ir hroniska slimība. Zāļu lietošana palīdz mazināt simptomu izteiktību un biežumu. [3] Medikācija ir ārstēšanas stūrakmens! [1] Protams, ja medikamentozo terapiju pārtrauc, simptomi atjaunojas, tāpēc var šķist, ka bez zālēm nevar izdzīvot. Taču tas nav atkarības dēļ, bet gan slimības specifiskuma dēļ!

Kā sadzīvot ar šizofrēniju?

  • Sadarboties ar ārstējošo ārstu un rūpīgi ievērot zāļu lietošanas nosacījumus.
  • Aeroba slodze (skriešana, soļošana, vingrošana), joga vai spēka treniņš var uzlabot pašsajūtu.
  • Ļoti noderīga ir psihoterapija, psihoedukācija, prasmju treniņš, sadarbība ar ģimenes locekļiem, sabiedriskas aktivitātes, jo palīdzēs vieglāk tikt galā ar slimību, cīnīties ar atkarību riskiem vai paškaitējuma domām, adaptēties ikdienas dzīvei.

Tuvinieku atbalsts

Šizofrēnijas diagnozi pavada nopietni ar veselību saistīti riski: lielāka mirstība, sliktāka blakusslimību uzraudzība, atkarību riski, kognitīvie traucējumi, [1] tāpēc ir ļoti svarīgs gan medicīniskais, gan arī līdzcilvēku atbalsts!

  • Palīdzi tikt pie ārsta un iedrošini lietot zāles!
  • Atceries, ka šizofrēnijas pacientam halucinācijas tiešām šķiet īstas, neapšaubi viņu, nesmejies!
  • Esi atbalstošs, cieņpilns un laipns. Nenovērsies no bīstamas vai sociāli nepiemērotas uzvedības, bet rīkojies un palīdzi!
  • Interesējies par iespējām saņemt papildu nemedikamentozu ārstēšanu, piedalīties atbalsta grupās, izmantot rehabilitācijas pasākumus!
  • Ja draugs vai ģimenes loceklis pauž pašnāvības domas, nekavējoties jāzvana NMPD (113) vai jādodas uz tuvāko psihoneiroloģiskās slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

Atsauces

  1. DynaMed. Schizophrenia. EBSCO Information Services. Accessed September 8, 2022. https://www.dynamed.com/condition/schizophrenia
  2. Stilo Simona A, Robin M Murray. Non-Genetic Factors in Schizophrenia. Current psychiatry reports, vol. 21, 10 100. 14 Sep. 2019, doi:10.1007/s11920-019-1091-3
  3. National Institute of Mental Health. Schizophrenia. Accessed September 8, 2022. https://www.nimh.nih.gov/health/topics/schizophrenia

Saistītās ziņas

Kā paaugstināt prāta aktivitāti?

Prāta aktivitātes jēdziens ietver sevī spēju atcerēties, analizēt, strukturēt datus un izmantot informāciju dažādās situācijās, tostarp ierobežota laika apstākļos. Vienkāršāk sakot, cilvēks ar augstu prāta...
17/08/2022
Anna Zarova

Kā sociālie mediji ietekmē mentālo veselību?

Arvien vairāk savu brīvo laiku pavadām, lietojot sociālos tīklus — komunicējot ar draugiem, uzzinot aktuālo, daloties ar savas dzīves jaunumiem. 24 % ASV jauniešu ziņo, ka...
17/10/2022

Kāpēc miegs ir svarīgs veselībai?

Vai zināji, ka pilnvērtīgs miegs ir tikpat svarīgs tavai veselībai kā sabalansēts uzturs un aktīvs dzīvesveids? Miegs ļauj prātam un ķermenim atpūsties, kā arī veicina...
17/08/2022
magnifiercrossmenu