Ar gāzu skrubi un gaisa zondi

Ar gāzu skrubi un gaisa zondi

18/05/2009

Zāļu ražotājs Grindeks vides prasību izpildē uzmanību pievērš ne tikai izmešu un trokšņa mazināšanai, bet arī sargā darbiniekus un gatavojamos medikamentus vienu no otra.

Cilvēki pirmajā vietā – ir vienisprātis LD ekskursijas vadītāji a/s Grindeks, vienā no zaļākajiem Latvijas uzņēmumiem, pēc Dienas un Nords Porter Novelli reputācijas topa ekspertu domām pērn. Šogad reputācijas topā jau otro reizi tiks vērtēts arī uzņēmumu draudzīgums videi. Apraksts par Latvijas farmācijas līdera zaļumu ievada rakstu sēriju par zaļajiem uzņēmumiem. Tie gan neietekmēs jaunā reputācijas topa rezultātus, jo aptaujas jau veiktas.

Neko neizlaiž

Būdams ķīmijas nozares pārstāvis, Grindeks galveno uzmanību pievērš ražošanas procesa un izmešu iespējami lielākam nekaitīgumam. Kompānijas birojā ir maz pārliecinošu sīku zaļa dzīvesveida pazīmju, kas bieži redzamas Dānijas, Zviedrijas, Anglijas vai citu Eiropas valstu uzņēmumos, – stikla pudeles, divpusēja papīra apdruka, apgaismojuma regulēšana ar kustības sensoriem, atgādinājumi taupīt pie ūdens krāniem un gaismas slēdžiem utt. Tomēr dokumentu aprite šeit galvenokārt rit elektroniski.

Toties Grindeks laboratorijās uzmanību pievērš gan produktu kvalitātes kontrolei, gan notekūdeņu un no ražotnēm izplūstošā gaisa tīrībai. Kvalitātes departamenta direktors Imants Dāvidsons LD stāsta, ka vides kontroles vienība neesot likvidēta pat Krievijas krīzes laikā, un tad, kad Latvijā tikai sāka veidot likumdošanu darba vides drošībai un ražošanas atlikumu savākšanai, Grindeks eksperti jau kontrolēja gan apstākļus savā ražotnē un birojos, gan izmešus, vāca un nodeva iznīcināšanai ķimikālijas un citus atkritumus.

Tagad Grindeks ražošanas procesā savāc 98% šķidro ķīmisko izmešu, stāsta Vides kontroles laboratorijas vadītāja Ilona Cederštrema. Pilsētas kanalizācijā ķīmiskos reaģentus nelej, jo tie ir pārāk kodīgi. Analītiskās mērogošanas laboratorijā, kas tapusi ar Eiropas fondu atbalstu, tiek savāktas un neitralizētas visas kaitīgās vielas no gaisa, reizē modelējot izmešu daudzumu jauno produktu ražošanā.

Palīdzēs citiem

Jau gatavs līdzīgas laboratorijas projekts šķidro ražošanas atlikumu testēšanai un neitralizēšanai, kurš arī pieteikts Eiropas atbalstam, stāsta Aktīvo farmaceitisko vielu biznesa struktūras direktors Andris Jegorovs. Ja to atteiks, Grindeks laboratoriju nesen iedarbināto jauno attīrīšanas iekārtu ēkā veidošot paši. Tur nākotnē varēs testēt un modelēt arī citu uzņēmumu ražotņu attīrāmo izmešu veidu un daudzumu.

Jaunās attīrīšanas iekārtas patlaban tiek regulētas Grindeks un Zviedrijas piegādātāja AnoxKaldnes AB speciālistu sadarbībā. Attīrīšanas iekārtu speciāliste Beata Cēbere skaidro, ka patlaban no Rīgas ūdens noteiktajiem rādītājiem rūpnīcas notekūdeņiem nedaudz virs normas esot tikai slāpeklis, kas ir galvenais atbildīgais par dabisko ūdenstilpju aizaugšanu, taču arī tas drīz būšot kārtībā.

Sargā cilvēkus

Farmācijas ražotnēs rūpes par vidi vienlaikus ir arī rūpes par darbiniekiem – cilvēkus aizsargā no produkta un produktu no cilvēkiem, skaidro A.Jegorovs. Lielu daļu telpu aizņem spožu, sazarotu cauruļu labirints – sarežģītas ventilācijas sistēmas, kas aizvada gaistošās ķīmiskās vielas un attīra gaisu. Speciālisti ar dažādām ierīcēm pārbauda darba telpas, lai darbinieki neciestu no ķīmiskajām vielām, gaismas vai svaiga gaisa trūkuma, pārmērīga trokšņa vai caurvēja.

Trokšņu līmeni kontrolē arī Grindeks teritorijā strādājošiem agregātiem, kuru ražotāji bijuši spiesti piegādāt trokšņa slāpētājus, jo tas traucēja cilvēkiem ražotnes apkārtnē, stāsta I.Cederštrema. I.Dāvidsons lepojas, ka likuma normas darba drošības un apkārtējās vides jomā Grindeks jau pāris gadus pat pārspēj.

Valsts darba inspekcijas (VDI) direktore Rita Elce LD teic, ka Grindeks pieredze darba vides kvalitātes kontrolē var būt paraugs citiem – uzņēmums 2006.gadā ieguvis VDI labas prakses balvu, saņēmis atzinību arī Eiropas mērogā. Uzņēmums atbilst Latvijas un Eiropas prasībām vides jomā, lai arī nav oficiāli noteikta tā vieta starp līdzīgām ražotnēm Latvijā, LD noskaidroja vides institūcijās.

Saistītās ziņas

magnifiercrossmenu