Sirds aritmija
Kas ir aritmija un vai no tās ir jābaidās?
Jebkuras izmaiņas sirds ritmā sauc par aritmiju. Tā var sisties pārāk ātri, lēni vai neregulāri. Sekas tam svārstās no neliela diskomforta līdz potenciāli letālam iznākumam.
Ir dažādu veidu aritmijas. Pasaulē visizplatītākais aritmijas veids ir ātriju fibrilācija, ar kuru 2017. gadā visā pasaulē slimoja 37,6 miljoni pacienti. (1)
Aritmija ir saistīta ar paaugstinātu insulta, infarkta un trombu risku, nopietnākajos gadījumos pastāv risks, ka sirds apstāsies. Cilvēkiem ar ātriju fibrilāciju ir piecas reizes lielāks insulta risks nekā tiem, kuriem nav ātriju fibrilācija. (2)
Simptomi, kas varētu liecināt par sirds ritma traucējumiem, ir:
• sajūta, ka sirds izlaida sitienu,
• ātra sirdsdarbība vai sirdsklauves,
• lēna vai neregulāra sirdsdarbība,
• sāpes vai spiediena sajūta krūtīs,
• nogurums vai vājums,
• galvas reibonis, ģībonis,
• elpas trūkums.
Atceries, ka daudzi cilvēki ar aritmiju var arī neizjust nekādus simptomus.
Kaut arī liela daļa aritmiju tiek uzskatītas par nekaitīgām, ja esi izjutis sirds ritma traucējumus, konsultējies ar savu ārstu!
Ja sirds darbība traucē ikdienā, nevar izturēt slodzi un ārsts secina, ka aritmija ir klīniski nozīmīga, viņš nozīmē ārstēšanos plānu. Aritmiju galvenokārt ārstē ar medikamentiem, bet, ja medikamenti nepalīdz, pastāv arī invazīvas ārstēšanas veidi, iespējams nepieciešams elektriskais sirds stimulators. Labāko ārstēšanos veidu noteiks jūsu ārsts.
3 padomi, lai novērstu aritmiju:
- svarīgs ir veselīgs dzīvesveids – sabalansēts uzturs un sportiskas aktivitātes;
- limitē vai atsakies no alkohola, smēķēšanas un kofeīna;
- kontrolē savu holesterīna līmeni un asinsspiedienu.
Atsauces - Sheng-Chia Chung, Reecha Sofat, Dionisio Acosta-Mena, Julie A Taylor, Pier D Lambiase, Juan P Casas, Rui Providencia. The Lancet. [Online] July 6, 2021. https://www.thelancet.com/journals/lanepe/article/PIIS2666-7762(21)00134-4/fulltext#%20.
- American Heart Association. American Heart Association. [Tiešsaiste] 2014. gada 23. October. [Citēts: 2022. gada 16. June.] https://www.heart.org/en/health-topics/arrhythmia/symptoms-diagnosis–monitoring-of-arrhythmia.
Covid-19 riski sirds slimniekiem
Cilvēka risks smagi saslimt ar Covid-19 palielinās, ja palielinās viņu pamatslimību skaits. (1) Tiem, kas atgūstas no insulta vai kuriem ir sirds slimības, tostarp augsts asinsspiediens un iedzimti sirds defekti, ir lielāks risks smagi pārslimot Covid-19.
Senioriem ir jābūt vispiesardzīgākajiem, jo vairāk nekā 81% cilvēku, kas mirst no Covid-19, ir vecāki par 65 gadiem. Nāves gadījumu skaits vecuma grupā virs 65 gadiem ir 97 reizes lielāks nekā 18-29 gadus vecu cilvēku grupā. (2)
Covid-19 infekcija palielina sirds slimību risku līdz pat 1 gadam pēc pārslimošanas. Cilvēkiem ar Covid-19 ir gandrīz 16 reizes lielāka iespēja saslimt ar sirds iekaisumu jeb miokardītu nekā neinficētiem cilvēkiem (3), kā arī pastāv paaugstināts risks dabūt cerebrovaskulārus traucējumus, aritmiju, išēmisku un ne-išēmisku sirds slimību, perikardītu, sirds mazspēju un trombembolisku slimību. Tāpēc pat pēc tam, kad Covid-19 ir jau pārslimots, ir jāturpina novērot sirds un asinsvadu veselība.
Covid-19 pandēmijas sākumā, kad sabiedrībā valdīja neziņa un uztraukums, internetā bija atrodams milzīgs apjoms nepamatotas informācijas par Covid-19, tāpat tika plaši diskutēts, vai izrakstītās zāles augsta asinsspiediena, sirds mazspējas un citu sirds slimību ārstēšanai palielina Covid-19 riskus. Ja tev rodas jautājumi par zālēm, ir jāsazinās ar savu ārstu vai farmaceitu. Nepārtrauc lietot savus medikamentus bez ārsta norādījumiem!
Eksperti norāda, ka mediķiem būtu atkārtoti jāizvērtē zāļu lietošana pacientiem ar Covid-19, vienlaikus norādot, ka šī jautājuma izpēte turpinās. (4)
Atsauces
- American Heart Association. [Tiešsaiste] 2020. gada 15. April. [Citēts: 2022. gada 28. June.] https://www.heart.org/en/coronavirus/coronavirus-covid-19-resources/coronavirus-precautions-for-patients-and-others-facing-higher-risks.
- Centers for Disease Control and Prevention. [Tiešsaiste] 2022. gada 2. May. [Citēts: 2022. gada 28. June.] https://www.cdc.gov/widgets/micrositeCollectionViewerMed/index.html?chost=covid19.mt.gov&cpath=/&csearch=&chash=&ctitle=Governor%E2%80%99s%20Coronavirus%20Task%20Force%20%3E%20Home&wn=micrositeCollectionViewerMed&wf=/widgets/micrositeCollectionViewerMed/&.
- Tegan K. Boehmer, PhD, u.c. Centers for Disease Control and Prevention. [Tiešsaiste] 2021. gada 2. September. [Citēts: 2022. gada 29. June.] https://www.cdc.gov/mmwr/volumes/70/wr/mm7035e5.htm.
- American Heart Association. [Tiešsaiste] 2021. gada 14. April. [Citēts: 2022. gada 28. June.] https://www.heart.org/en/coronavirus/coronavirus-questions/if-youre-a-patient.
Paaugstināts spiediens
Vai tu zini, ka hipertensiju sauc par “kluso slepkavu”?
Augsts asinsspiediens jeb hipertensija tiek dēvēta par “kluso slepkavu”. Šāds salīdzinājums ir ļoti skarbs, bet diemžēl pamatots, jo slimības sākumā cilvēks ilgstoši var nejust nekādus simptomus. Aptuveni 46% pieaugušo ar hipertensiju nezina, ka viņiem ir šī slimība. (1)
Asinsspiediens paaugstinās lēni laika gaitā, un ne vienmēr ir skaidrs, kas ir šīs saslimšanas cēlonis, bet ir zināms, ka hipertensijas risku palielina:
• neveselīgs uzturs (liels sāls un mazs augļu, dārzeņu patēriņš);
• tabakas un alkohola lietošana;
• mazaktīvs dzīvesveids;
• liekais svars vai aptaukošanās;
• hipertensijas vēsture ģimenes locekļiem;
• vecums virs 65 gadiem;
• citas, jau esošas, slimības, piemēram, diabēts vai nieru mazspēja.
Paaugstināta asinsspiediena radītais kaitējums asinsrites sistēmai ir nozīmīgs. Hipertensijai, kas netiek ārstēta, var būt ļoti smagas sekas – infarkts, insults, sirds apstāšanās, nieru mazspēja, redzes zudumus vai seksuālā disfunkcija.
Negaidi un pārbaudi savu asinsspiedienu! Aptuveni 1,28 miljardiem pieaugušo visā pasaulē ir hipertensija. (1)
Augstu asinsspiedienu nevar pilnībā izārstēt, taču to var kontrolēt, mainot dzīvesveidu un, ja nepieciešams, lietojot medikamentus.
3 padomi, lai novērstu hipertensiju:
- Veselīgs uzturs ir būtisks, samazini sāls patēriņu un ēd daudz augļus un dārzeņus!
- Samazini alkohola lietošanu un atmet smēķēšanu!
- Regulāras sportiskas aktivitātes ne tikai samazina asinsspiedienu, bet arī palīdz zaudēt lieko svaru.
Atsauces - World Health Organization. [Tiešsaiste] 2021. gada 25. August. [Citēts: 2022. gada 20. June.] https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/hypertension.
https://www.doctus.lv/raksts/personibas-un-viedokli/intervijas/jana-ir-visur-kardiologe-janina-romanova-2501/
https://medicine.lv/raksti/arste-hipertensija-jeb-paaugstinats-asinsspiediens-b-b-globala-epidemija-5897911dcd
Tromboze
Kas ir tromboze un tās riski?
Kad trombi jeb asins recekļi nobloķē asinsvadus, rodas tromboze. Iedala divu veidu trombozes:
• venozā tromboze, kad trombs bloķē vēnu;
• arteriālā tromboze, kad trombs bloķē artēriju.
Trombozes riski ir atkarīgi no to atrašanās vietas. Ja tromboze rodas artērijās, kas piegādā asinis sirdij, tā var izraisīt sirdslēkmi, bet, ja arteriāla tromboze rodas smadzeņu asinsvados, tā var izraisīt insultu.
Ja trombs atdalās no asinsvada sienas, tas var nonākt līdz plaušām un bloķēt daļu vai visu asins piegādi plaušām. To sauc par plaušu emboliju.
Plaušu embolija ir nopietna un dzīvībai bīstama. Aptuveni vienai ceturtdaļai, t.i. 25% cilvēku, kuriem ir plaušu embolija, iestājas pēkšņa nāve. (1)
Plaušu embolijas simptomi ir:
• neizskaidrojams elpas trūkums;
• ātra elpošana;
• sāpes krūtīs zem ribu loka (sāpes var pastiprinās pie dziļas ieelpas);
• ātra sirdsdarbība;
• reibonis vai ģībonis.
Simptomi ekstremitāšu (roku, kāju) trombozei ir:
• pietūkums, sāpes, nejūtīgums kājā vai rokā;
• āda, kas pieskaroties ir jūtami silta;
• sarkana āda vai sarkanas svītras.
Tromboze ir dzīvībai bīstama, tāpēc agrīna diagnostika un ārstēšana ir būtiska. Parasti ārsts izraksta asins retināšanas zāles, lai novērstu trombu veidošanos, vai zāles, kas šķīdina asins recekļus.
3 padomi, lai novērstu trombozi:
- Saglabā veselīgu svaru, jo aptaukošanās ir viens no trombozes riska faktoriem!
- Esi aktīvs, bet, ja sanāk sēdēt ilgstoši, atceries ik pa stundai izkustēties!
- Atmet smēķēšanu!
Atsauces - Centers for Disease Control and Prevention. Centers for Disease Control and Prevention. [Tiešsaiste] 2022. gada 9. June. [Citēts: 2022. gada 20. June.] https://www.cdc.gov/ncbddd/dvt/data.html.
