Jau vairākus gadus pēc kārtas par pašu eksportspējīgāko un intelektuālāko Latvijas produktu atzīstams Mildronāts – preparāts, kurš paredzēts sirds un asinsvadu slimību ārstēšanai. Šis preparāts ir ieguvis popularitāti un ārstu uzticību Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Kazahstanā un citās NVS valstīs. Viens no Mildronāta izgudrotājiem, Latvijas Organiskās Sintēzes Institūta direktors, akadēmiķis, profesors Ivars Kalviņš stāsta par tikpat unikālu šī preparāta izveidi un iedarbību.
Lūdzu, pastāstiet, kā Latvijas zinātniekiem izdevās radīt tik unikālu preparātu?
– Mildronāta izveides vēstures sākums datējams ar septiņdesmito gadu vidu, kad man tika uzdots izdomāt, kā militāras izcelsmes izejvielas var pārveidot par sadzīvei paredzētu produktu. Mēs izlēmām, ka no tā var sintezēt virkni aminoskābju, tajā skaitā arī nezināmās, un turpmāk izmantot šos savienojumus jaunu preparātu izveidei lauksaimniecības vajadzībām – kā dzīvnieku un augu attīstības regulētājus. Virtuāli konstruējot mērķa molekulas, mēs nonācām pie slēdziena, ka dabā jau ir viens savienojums, kurš pēc savas struktūras ļoti atgādina no jauna izveidojamās molekulas – atlika tikai aizstāt vienu oglekļa atomu ar slāpekļa atomu. Šādā gadījumā būtu izveidojies dabiskās aminoskābes betaīna hidrazīna analogs, tomēr iepriekš nebija zināma tāda savienojuma klase. Topošā preparāta dabisko prototipu mēs nosaucām par gamma butirobetaīna (GBB) struktūranalogu un noteicām, ka organismā šī viela pārvēršas par vitamīnu BT – tā saucamo augšanas vitamīnu. Tikai viena atoma aizstāšana šajā molekulā rezultātā sniedza jaunu, organismā daudz noturīgāku vielu, kura izrādījās pat mazāk toksiska nekā cukurs vai vārāmais sāls. Vispirms šī savienojuma ietekme tika pārbaudīta laboratorijā, pēc tam arī augiem un dzīvniekiem, un rezultātā radās veterinārais preparāts kvaterīns. Humānajā medicīnā šo vielu lieto ar ļoti augstu attīrīšanas pakāpi un kā ārstniecības līdzeklis tā ir zināma ar nosaukumu Мildronāts.
Kad Mildronātu sāka lietot medicīnā?
– Pirmoreiz Mildronātu tika atļauts izmantot medicīnā 1984.gadā. Pēc jaunās molekulas farmakoloģiskās aktivitātes rūpīgiem un plašiem pētījumiem mēs pārliecinājāmies par to, ka tā spēj optimizēt organisma skābekļa izmantošanu enerģijas ražošanai uz vielmaiņas korekcijas rēķina organismā. Rezultātā preparātu var izmantot to slimību ārstēšanai, kuras saistītas ar asinsrites nepietiekamību un skābekļa piegādi audiem un orgāniem. Pirmkārt, pie šīm slimībām pieskaitāma sirds nepietiekamība, stenokardija, ateroskleroze, trombu veidošanās, miokarda infarkts, mijklibošana, u.c.
Sākumā ārsti nespēja aptvert tik plašu Mildronāta lietošanai raksturīgo simptomu un tā pielietošanas jomu, jo šī preparāta īpašības nav raksturīgas citām zālēm. Tomēr bija jāņem vērā arī tas, ka Mildronāts patiesībā organismā koriģē vielmaiņu, kas saistīta ar enerģijas ražošanu un tādā veidā veicina šūnu adaptāciju išēmijas gadījumā. Turpmāk plaša mēroga klīniskie pētījumi apstiprināja, ka, pateicoties tā unikālajam iedarbības mehānismam, Mildronātu tiešām var veiksmīgi lietot to slimību ārstēšanai, kuras saistītas ar asinsrites traucējumiem konkrētā cilvēka orgānā. Tagad ir noteikts fakts, ka Mildronāts palīdz gan organismam kopumā, gan audu un orgānu šūnām tieši novērst skābekļa nepietiekamības kaitīgo iedarbību, veicinot šūnu izdzīvošanu un to darba spēju saglabāšanos. Tieši tāpēc PSRS laikos pirmkārt par šo preparātu sāka interesēties militārpersonas – Mildronāts bija izrakstīts lidotājiem, zemūdens laivu ekipāžas locekļiem, kā arī karavīriem, kuriem bija jācīnās augstu kalnu teritorijā.
Ar ko Mildronāts ir unikāls?
– Mildronāts – tās ir zāles, ar kuru palīdzību var regulēt reakciju uz stresu un novērst tā negatīvo seku ietekmi uz organismu. Kāpēc tas ir tik svarīgi? Neliels un regulārs stress stimulē cilvēka adaptēšanās spējas, t. i. pielāgošanos apkārtējās vides nelabvēlīgiem apstākļiem. Tā ir tā saucamā trenējošā slodze. Ja stresa intensitāte ir pārāk liela, vai arī, ja stress atkārtojas pārāk bieži, organisma adaptīvās sistēmas nespēj nodrošināt tādu atbildes reakciju, kura nekaitētu pašam cilvēkam. Zināms, ka 20-25% iedzīvotāju pirmā sirdslēkme var beigties ar pēkšņu nāvi. Bez tam noskaidrojās, asas sirdslēkmes gadījumā cilvēks iet bojā… no bailēm. Rezultātā, slimnieka organisma pārmērīgā reakcija uz asām sāpēm, kuru laikā notiek arī pārāk liela adrenalīna daudzuma ieplūde asinīs, beidzas skumji. Šī fenomena izskaidrojumu ir jāmeklē stresa radītajos enerģijas ražošanas traucējumos. Lai ģenerētu enerģiju, kura ļautu likvidēt stresa sekas, organisms savas tauku rezerves pārvērš par sadegšanai paredzētām brīvām taukskābēm, kuru koncentrācija asinīs strauji paaugstinās. Tomēr to izmantošanai nepieciešams milzīgs daudzums skābekļa, bet slimnieka sirdī skābekļa daudzums nav pietiekams. Šī iemesla dēļ miokardā uzkrājas nesadegušu taukskābju aktivētās formas, kuras šūnām neļauj izmantot pat to nelielo enerģijas daudzumu, kuru skābekļa bada apstākļos sirds šūnām tomēr izdodas izstrādāt.
Pie tam adrenalīns, kā zināms, sašaurina asinsvadus, ar to vēl vairāk ierobežojot asins piegādi un arī skābekļa piegādi slimnieka orgāniem un audiem – īpaši sirdij un smadzenēm. Tas ir ļoti bīstami cilvēkiem, kuri slimo ar aterosklerozi, jo viņiem asinsvadu platums jau tā ir samazināts. Šajā gadījumā šūnas vairs nespēj ražot enerģiju un iet bojā. Ko tad darīt un kā palīdzēt slimniekam? Secinājums ir skaidrs pats par sevi – ja nav iespējas palielināt skābekļa piegādi, palielinot apasiņošanu, vienīgais veids, kā palīdzēt šūnai izdzīvot ir esošo resursu izmantošanas procesa optimizācija. Tieši to arī veic Mildronāts – palīdz optimizēt skābekļa patēriņu organismā, kā rezultātā slimnieka šūnas var saražot nepieciešamo enerģiju arī gadījumā, kad organismā ir mazāks skābekļa daudzums.
Kādu Mildronāta lietošanas kursu Jūs iesakāt un vai tas ir atkarīgs no saslimšanas?
– Stresa apstākļos un paaugstinātas fiziskās un garīgās slodzes gadījumos normālas miesas būves cilvēks var lietot preparātu līdz vienam gramam dienā mēneša – pusotra mēneša laikā. Mildronātu ieteicams lietot arī slimniekiem ar hroniskām sirds un asinsvadu slimībām līdz pusotram gramam dienā. Bez tam, šīs pašas Mildronāta devas ir jālieto pirms operācijām un arī atveseļošanās periodā, jo šajā laikā audiem arī ir skābekļa bads. Jebkura psiholoģiska vai emocionāla pārslodze arī prasa enerģijas patēriņu – smadzenes spēj patērēt līdz 40 procentiem organisma saražotās enerģijas. Mēdz sacīt: cukurs – tā ir baltā nāve! Bet ja cilvēka smadzenes intelektuāla darba laikā nesaņem pietiekamu daudzumu glikozes, var izveidoties dzīvībai bīstama situācija. Mildronāts palīdz šūnām efektīvāk uzsūkt un sadedzināt cukuru. Tādēļ Mildronāts ir arī ieteicams centrālās nervu sistēmas darbības normalizēšanai un šajos gadījumos to parasti lieto 10-30 dienu laikā un tā deva ir apmēram viens grams dienā.
Īpaši jāpiebilst, ka pati lielākā Mildronāta priekšrocība vairuma sirds un asinsvadu stiprinošo līdzekļu vidū ir tāda, ka tas aktivizē gēnus, kuri atbild par organisma aizsardzību pret stresu. Tēlaini izsakoties, Mildronāta iedarbība palīdz uzaudzēt muskuļus. Tāpat kā trenētam cilvēkam, kurš kādu laiku saglabā labu formu arī bez papildu trenēšanās, slimnieka šūnas pēc Mildronāta kursa lietošanas arī vēl pietiekami ilgi un labi pārcieš išēmiju.
