Profesionālās izglītības satura un kvalitātes nodrošināšana, jaunu izglītības programmu izstrāde, darba devēju un izglītības iestāžu sadarbība, Eiropas prasības un novitātes – šie un citi ar kvalitatīvas profesionālās izglītības nodrošināšanu saistīti jautājumi tika apspriesti profesionālās pilnveides seminārā „Aktualitātes profesionālās izglītības sistēmā”, kas 13. oktobrī norisinājās Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžā (OMTK). Semināru organizēja Izglītības un Zinātnes ministrijas Valsts izglītības satura centrs (VISC), un uz to pulcējās profesionālās izglītības iestāžu direktoru vietnieki mācību jomā, audzināšanas darbā un praktiskajā darbā no visas Latvijas.
Semināra lektoru vidū uzstājās arī „Grindeks” personāla departamenta vadītāja Dace Šaitere. D. Šaitere pastāstīja par Grindeks pieredzi sadarbībā ar OMTK bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmas izveidē un mudināja arī citu Latvijas profesionālo izglītības iestāžu pārstāvjus sekot līdzi darba tirgus tendencēm, izmaiņām un būt atvērtiem atbilstošu mācību programmu izstrādē un izglītības satura pilnveidē.
Skola sniedz teoriju, uzņēmums – praksi
Semināru ar prezentāciju atklāja Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis, kurš sniedza pārskatu par VISC darbību, aktuālajiem projektiem, attīstības plāniem un novitātēm, kā arī uzsvēra kvalitatīva izglītības satura un izglītības iestāžu sadarbības nozīmi ar darba devējiem. „Šis ir brīdis, kad profesionālajai izglītībai ir jāiet kopsolī ar darba devējiem. Jāskatās, kuras nozares ir aktuālas un perspektīvas un jābūt elastīgiem jaunu izglītības programmu izstrādē,” uzsvēra Vasiļevskis. Kā ļoti labu risinājumu viņš minēja Vācijas piemēru, kur darbojas duālā apmācība – skola sniedz teoriju, uzņēmums – praksi. „Tas būtu ideālais mācību modelis nākotnē,” tā Vasiļevskis. Viņš uzsvēra, ka svarīgi, lai izglītības sistēma sniegtu tādas zināšanas, pēc kurām ir pieprasījums tautsaimniecībā. Tāpēc VISC plāno ieviest moduļa tipa principu izglītības programmās, lai tās kļūtu iespējami mobilākas un elastīgāk piemērojamas darba tirgus tendencēm. Kā pozitīvu piemēru darba devēja un izglītības iestādes sadarbībā Vasiļevskis minēja bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmu „Ķīmijas tehnoloģijas un biotehnoloģija”, kas tika izstrādāta, sadarbojoties Izglītības un zinātnes ministrijai, Olaines Mehānikas un Tehnoloģijas koledžai, Nodarbinātības valsts aģentūrai un „Grindeks”. Šīs programmas ietvaros 18 bez darba palikušie ieguva trešā kvalifikācijas līmeņa izglītību un apliecību ar kvalifikāciju „ķīmisko procesu tehniķis” un pēc tam arī darba vietas „Grindeks”.
Vajadzīgs nozaru kompetences centrs Eiropas līmenī
D. Šaitere pastāstīja arī par Nozaru kvalifikācijas centru (NKC) un tā nākotnes plāniem. Pēc D.Šaiteres teiktā, NKC pamatmērķis ir dažādos veidos veicināt sadarbību nozaru uzņēmumu, profesionālo organizāciju un profesionālu izglītības iestāžu vidū. Līdz 2015. gadam NKC plāno Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledžā izveidot “Ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģijas un vides nozaru kvalifikācijas un eksaminācijas centru”, kurā profesionālo izglītību varēs iegūt gan jaunieši pēc 9. un 12. klases, gan tie, kas izvēlējušies pārtraukt mācības vidusskolā un apgūt profesiju, gan arī tie, kas palikuši bez darba un vēlas pārkvalificēties. „Šī centra pievienotā vērtība būtu iespēja piedalīties eksperimentālajā ražošanā un apgūt praktiskās zināšanas, kas profesionālās mācību iestādes beidzējam dod papildus vērtību.”
OMTK direktors Valērijs Krupskis papildina D. Šaiteres teikto par NKC un OMTK nākotnes plāniem: “Mūsu galvenā ideja ir izveidot kompetences centru, kurā mēs varētu īstenot dažāda veida programmas, sākot ar sākotnējo profesionālo izglītību un beidzot ar nozaru speciālistu kvalifikācijas celšanu. Šī centra kontekstā varētu runāt arī par izglītības eksportu. Viens no mūsu nākotnes plāniem ir e-apmācības izveide, kas sniedz iespēju tiešsaistes režīmā piedalīties nodarbībās, noklausīties lekcijas un kontaktēties ar pasniedzēju un citiem klausītājiem. Šādā formātā mēs gribam veidot gan pilna cikla, gan īsā cikla kvalifikācijas celšanas vai pilnveides programmas, kas paredzētas Austrumeiropai – Krievijai, Baltkrievijai, Ukrainai, Kazahstānai. Sadarbības partneri šajās valstīs ir gan izglītības iestādes, gan uzņēmumi, kurus interesē iegūt Eiropas līmeņa izglītību. Papildus tam mūsu „sapņu bērns” ir eksperimentālā ražotne ar laboratoriju, par kuru gan mēs pagaidām tikai runājam dažādos līmeņos, pat valdības līmenī, un ceram, ka panāksim savas idejas realizāciju. Eksperimentālā rūpnīca vajadzīga, lai Eiropas līmenī sagatavotu kvalificētu darbaspēku un kvalificētus speciālistus nozaru vajadzībām. Tā būtu elastīgi saistīta ar studiju un mācību procesu, un studenti apgūtās teorētiskās zināšanas varētu turpat uz vietas īstenot praktiski. Tā pašreiz darbojas līdzīgi mācību centri Eiropā. Ja panāksim finansējumu, tad labākajā gadījumā mēs varēsim savas idejas sākt pakāpeniski īstenot pēc 2 gadiem. Tas ir reāli!”
Ilze Kreicmane
* Ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģijas un vides nozaru kvalifikācijas centrā apvienojušies ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģijas un vides nozaru uzņēmumi AS „Grindeks”, AS „Olainfarm”, AS „Dzintars”, SIA „Biolar”, SIA „Himlat”, AS „Valmieras stikla šķiedras rūpnīca”, SIA „Elme Meser Latvia”, SIA „Remco R”, SIA „Rīgas farmaceitiskā fabrika”, SIA „Silvanols”, SIA „Kliva”, SIA „PharmIdea”, Rīgas laku un krāsu rūpnīca”, Latvijas ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācija, Latvijas Biotehnoloģijas asociācija.
