Galvenais jauno ideju un izgudrojumu ģenerētājs farmācijas jomā Latvijā ir Organiskās sintēzes institūts (OSI). Savukārt zāļu ražotāja a/s Grindeks darbības pamatvirziens ir Latvijā izgudrotu oriģinālzāļu komercializēšana.
Galvenais izgudrojumu un patentu ģenerētājs farmācijas jomā ir OSI. Grindekā nopērkam no OSI fizisko personu patentu un attīstām. Mēs savukārt patentējam industriālās izstrādnes – zāļu formas utt.,” stāsta Grindeka Aktīvo farmaceitisko vielu biznesa struktūrvienības direktors Vitālijs Skrīvelis.
A/s Grindeks beidzamo trīs gadu darba rezultātā ir sagatavoti seši patenti un viens – nopirkts. V. Skrīvelis šaubās, vai LR Patentu valdes sarakstā (sk. tabulu) par Latvijā izsniegtajiem patentiem ir minēti visi, bet pieļauj, ka daļa neparādās, jo 18 mēneši paiet no izgudrojuma iesniegšanas līdz patenta piešķiršanai. “Savādi, ka OSI ir diezgan maz piereģistrētu patentu, jo viņiem ideju ir ļoti daudz.”
Pasaulē OSI pazīst
To, ka OSI izgudrojumu un arī patentu ir daudz, ar lepnumu atzīst arī institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš. Viņš uzsver, ka OSI ir orientēts uz zāļu radīšanu sirds un asinsvadu slimībām, uz pretvēža, CNS un pēdējā laikā arī uz pretvīrusu preparātiem. “Mēs neko citu neražojam kā zinātniskas idejas un drusku apstiprinošas vieliņas pa 100 mililitriem pudelītē.” Idejas un vieliņas ražojot, OSI pēc apgrozījuma kļuvis par trešo lielāko farmācijas uzņēmumu Baltijā. Institūtā ir 300 darbinieki, no tiem 115 ir zinātņu doktori. Krietni jaudīgs, ja tā var teikt.
Tomēr lielākā daļa OSI pētījumu tiek, veikta pēc ārzemju firmu pasūtījuma. “Pasaulē OSI brendu pazīst,” saka direktors. “Ārzemju firmas samaksā par darbu un pretī dabū izgudrojumu. Pievienotā vērtība izgudrojumam ir tūkstoš reižu lielāka pret ieguldīto. Runa ir par simtiem miljonu. Tādas vērtības mēs atdodam,” valsts attieksmi kritizē I. Kalviņš.
“Izgudrošana ir viena lieta, bet, lai aizstāvētu to, ko esi izgudrojis, tur vajag naudu. Neviens nepirks novitāti, kas nebūs aizstāvēta no konkurentiem. Pret to aizstāv tikai patents. Latvijā pieteikt patentu nav liela gudrība, un tas nemaksā dārgi – daži desmiti latu – to var katrs atļauties. Bet Latvijā nav patentu ekspertīzes, un līdz ar to jūs neuzzināsiet, vai tas ir t.s. papīra patents vai arī tas ir, ko vērts.
Latvijā tas aizsargā tikmēr, kamēr uzrodas kāds un pasaka: “Ziniet, es to jau izgudroju pirms 10 gadiem.”” Savukārt patenti ar visu ekspertīzi ir ļoti dārgi, piemēram, Eiropas centralizētais patents maksā 120 tūkst. eiro.
Citur valsts sektora izgudrojumu patentēšanu apmaksā valsts, Latvijā ne, saka institūta direktors. “Šādas pozīcijas netiek paredzētas nedz zinātnes finansējumā, nedz kādos grantos. Tātad valsts zinātniekus nostāda situācijā, ka viņi nevar aizstāvēt to, ko viņi ir izgudrojuši.”
No idejas līdz tabletēm
No mazliet cita aspekta uz ideju izmantošanu skatās a/s Grindeks. Latvijas zinātnieki uzņēmumam mēdzot pārmest: “Mums ir tik daudz ideju, jūs viņas neizmantojat.” Bet V. Skrīvelis atgādina, ka no pilnīgi jaunas idejas līdz gatavām zālēm ir vajadzīgi 8 līdz 10 gadi un ap 800 milj. ASV dolāru.
Procesam ir vairākas daļas. Pats sākums – ideja – nāk no fundamentālās zinātnes, dažkārt no klienta. Otrs posms ir šo zāļu radīšana. Trešais posms – aizvest zāli līdz klientam – tur ir klīniskie pētījumi, drošības pierādīšana utt. Tas ilgst vairākus gadus un maksā ļoti daudz. Pēc klīniskajiem pētījumiem ir zāļu reģistrācija. Jebkurā posmā var kaut kas noiet greizi. Bet, ja dabū produktu līdz tirgum, tas ir liels panākums,” stāsta Kintija Veisa, Grindeka Biznesa attīstības struktūras direktore.
Attīstībā iegulda miljonus
Pašlaik Grindeka produktu portfelī ir divi brendprodukti, 100 pēc patenta produkti un 6 substances. Pavisam drīz vienam no veiksmes stūrakmeņiem – mildronātam – beigsies patenta aizsardzības laiks. Vaicāts, vai zelta ādere tad būs izsmelta, Grindeka Aktīvo farmaceitisko vielu biznesa struktūrvienības direktors Vitālijs Skrīvelis norāda, ka uzņēmums jaunu produktu attīstībā iegulda daudz – ap 10 % apgrozījuma, šogad vien ap 5 milj. Ls. Šajā virzienā strādā 75 – 80 speciālisti. “Nevar būt, ka tam nebūs atdeves!” viņš uzsver un norāda, ka Grindeka mērķis ir atjaunot portfeli un iziet starptautiskajos tirgos, pirmām kārtām Eiropā, lai pēc 5 – 6 gadiem portfelī būtu 5 līdz 6 oriģinālpreparāti, 50 pēc patenta produkti un 20 substances.
Drošums ir jāpierāda
V. Skrīvelis uzsver, ka Grindeka darbības pamatvirziens ir Latvijā izgudrotu oriģinālzāļu komercializēšana. “Tas nozīmē novest līdz stāvoklim, kāds ir pieņemts pasaulē dokumentācijas, efektivitātes, kvalitātes un drošuma pierādīšanas jomās.” Pasaulē beidzamajos divos gados ir bijuši divi skandalozi gadījumi, kad, nepievēršot pietiekami lielu uzmanību preparāta drošumam, izstrādātāji ir cietuši milzīgus zaudējumus, min V. Skrīvelis. Pirmais ir Bayer holesterīnu samazinošs preparāts Lipobay, kuram jau bija pabeigti klīniskie pētījumi, tas bija piereģistrēts. 300 tūkst. lietoja, 20 nomira. Firma zaudēja 4 mljrd. ASV dolāru. Līdzīgi notika ar Merck&Co izstrādāto Vioxx. Saistībā ar šiem diviem gadījumiem drošības prasības jaunajiem produktiem esot krasi pieaugušas.
Lai tā nenotiktu, Grindeks, liekot ķieģeli pa ķieģelītim, būvē bāzi, kā Latvijā ģenerētās jauno produktu idejas var kļūt par tirgū pārdodamām zālēm. “Es Grindeka biznesu redzu kā trijstūri: augšējā daļa ir oriģinālprodukti, apakšējā daļā – aktīvās vielas, kas tiek ražotas Grindekā speciāli oriģinālproduktiem.” stāsta V. Skrīvelis. Līdzās tām tiek ražotas arī pēc patentu zāles, lai klientiem varētu piedāvāt pilnu portfeli Grindeka darbības virzienos – kardioloģijā, neiroloģijā, onkoloģijā, psihotropijā.
Grindekā ir sava jauno produktu izstrādnes komiteja, kas strādā ideju līmenī – mēnesī ienākot ap 15 jaunu ideju, tiek veikti klīniskie pētījumi, tiek attīstīta analītiskā laboratorija, tomēr liela daļa pētniecības ir ārpakalpojumi. Galvenais sadarbības partneris šajā jomā – OSI. “Pašiem jādara tikai tas, ko var labi darīt. Mēs labi darām industriālo pētniecību, kā ideju pārvērst par zālēm, kas pārdodamas tirgū,” saka V. Skrīvelis.
Tendence uzlaboties
Par sadarbību ar Grindeku ir gandarīts arī I. Kalviņš. “Mani ļoti iepriecina, ka Latvijas abi lielākie farmaceitiskie uzņēmumi ir aktīvi sākuši ieguldīt naudu pētniecībā – gan savos uzņēmumos, gan pasūtīt OSI.”
Palēnām uzlabojas arī valsts attieksme. Līdz šim valsts attieksme bija nepareiza un muļķīga, bet beidzamajā laikā tai ir tendence uzlaboties. Pērnā gada vidū sākās Valsts zāļu programma, kur zinātniekiem tiek dota nauda praktiski orientētiem pētījumiem. Pašlaik tie ir 600 tūkst. Ls visai programmai, no kuriem OSI saņem mazliet pāri 300 tūkst. Ls. “Ja mēs šo naudu gribētu nopelnīt, man būtu jānodarbina 8 cilvēki, kas gadu strādātu vienai ārzemju firmai. Tātad visa valsts ir sasparojusies nofinansēt astoņus cilvēkus!”
I. Kalviņš atzīst, ka pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības kaut kas notiek pareizā virzienā, bet apjomi esot daudz par maziem, ņemot vērā, ka farmācija un zinātņietilpīgās nozares kopumā ir atzītas par prioritārām. Viņaprāt, nepareizi tiek sadalīti arī simti miljoni ES naudas, kas paredzēta inovācijām. “Tur ir ielikts princips “viens pieteicējs – viens projekts”. OSI, kas būtu spējīgs pavilkt desmitiem projektu, būs spiests samierināties ar vienu, un viena cūku ferma arī varēs pretendēt uz vienu. Šie principi novedīs pie līdzekļu izniekošanas.”
