Vēzis ir ļaundabīgs audzējs, kas attīstās, kad ķermeņa šūnas sāk nekontrolējami augt un vairoties. Parasti cilvēka šūnas aug un vairojas, veidojot jaunas šūnas, kad organismam tās ir vajadzīgas. Kad šūnas noveco vai kļūst bojātas, tās mirst, un to vietu ieņem jaunas šūnas. Anormālu vai bojātu šūnas augšana un vairošanās, var veidot audzēju.
Šūnu dalīšanās un vairošanās ķermenī ir nemitīgs process, taču, ja vielmaiņa ir traucēta un nenorit normāli, šūnas sadalās un vairojas pārmērīgā ātrumā, veidojot audzēju. Parasti ķermenis spēj līdzsvarot šūnu augšanu un dalīšanos. Kad vecās vai bojātās šūnas mirst, tās automātiski tiek aizstātas ar jaunām, veselām šūnām, bet, ja šis process “nojūk”, atmirušās šūnas paliek un veido kopumu, kas pazīstams kā audzējs. Audzēji var veidoties jebkurā ķermeņa vietā.
Labdabīgie un ļaundabīgie audzēji
Audzējus iedala labdabīgajos un ļaundabīgajos. Atšķirībā no ļaundabīgajiem audzējiem labdabīgie audzēji parasti veidojas lēni, atbīdot apkārtējos audus un neieaugot tajos. Labdabīgos audzējus bieži ietver kapsula, tāpēc tos ir vieglāk izoperēt. Labdabīgie audzēji neizplatās tuvējos veselajos audos un nepārvietojas uz citām ķermeņa daļām.
Ne visi labdabīgie audzēji ir jāārstē vai jāoperē. Ja audzējs ir mazs un nerada problēmas, ārsts var ieteikt to uzraudzīt, bet, ja audzējs nospiež dzīvībai svarīgas struktūras, piemēram, orgānus, asinsvadus vai nervus, ir nepieciešama ārstēšana.
Ja ārsts nolemj veikt ārstēšanu, tā būs atkarīga no audzēja konkrētās atrašanās vietas. Labdabīgo veidojumu var noņemt kosmētisku iemeslu dēļ, piemēram, ja tas atrodas labi redzamā zonā (piemēram, uz sejas vai kakla). Ķirurģija ir izplatītākais labdabīgu audzēju ārstēšanas veids. Mērķis ir izoperēt audzēju, netraumējot apkārtējos audus. Retos gadījumos, ja operācijas veikšana ir pārāk riskanta (liels risks bojāt apkārtējos audus), ārsts var nozīmēt staru terapiju vai ķīmijterapiju, lai palīdzētu samazināt audzēja izmēru vai novērstu tā augšanu. Labdabīgā audzēja cēloni ir sarežģīti noteikt, tāpēc nav iespējams paredzēt vai novērst to augšanu.
Vairāk par ļaundabīgo vēzi
Vēzis ir ļoti plašs jēdziens, kas ietver daudz vēžu veidu. Ir vairāk nekā 100 dažādu vēžu veidu, un katrs tiek diagnosticēts un ārstēts citādāk. Pasaulē sastopamākie vēžu vedi ir krūšu, plaušu un kolorektālais (resnās un taisnās zarnas) (1), retāk sastopami vēži ir, piemēram, multiplā mieloma, folikulārā limfoma un citi.
Vēzis ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem visā pasaulē, kas 2020. gadā izraisīja gandrīz 10 milj. nāves gadījumu, un apmēram viena trešdaļa no vēža izraisītiem nāves gadījumiem ir saistīti ar smēķēšanu, augstu ķermeņa masas indeksu, alkohola lietošanu, zemu augļu un dārzeņu patēriņu un fizisko aktivitāšu trūkumu. (2) Tāpēc viens no veidiem, kā mazināt saslimšanas risku, ir atmest kaitīgos ieradumus un pievērst vairāk uzmanības sabalansētai diētai un regulārām fiziskām aktivitātēm.
Atsauces
1. International Agency for Research on Cancer. [Tiešsaiste] 2020. gada December. [Citēts: 2022. gada 10. August.]
2. World Health Organization. [Tiešsaiste] 2022. gada 3. February. [Citēts: 2022. gada 9. August.]
