“Zāļu biznesā jādomā tālu uz priekšu”
“Latvijas zāļu tirgus Grindeka jaudai ir par mazu, tādēļ no visas saražotās produkcijas Latvijā pārdodam ne vairāk, kā četrus procentus un 96% eksportējam. Latvijas mērogus jau sen esam pārauguši,” uzsver a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Jānis Romanovskis. Sarunā ar viņu skaidroju, kas ir šā uzņēmuma veiksmes stāsta pamatā.
– Kāds ir Grindeks vēstījums, ar ko ejat citu valstu tirgos, ko darāt, lai iekarotu to zāļu tirgu?
– Mūsu arguments: Grindeks zāles ir drošas, kvalitatīvas un ražotas Eiropas Savienībā. Kad esam veikuši zāļu reģistrācijas procesu, kas dažādās valstīs ir atšķirīgs un var ilgt no deviņiem mēnešiem līdz pat trim gadiem, sākam cīņu par tirgus daļu. Tas nozīmē, ka mūsu piedāvātajām zālēm, piemēram, patentbrīvajiem medikamentiem, jābūt vai nu labākām, lētākām, pievilcīgākā iepakojumā, vai arī kampaņai jābūt atraktīvākai. Un te nu izpaužas mūsu radošā doma, mūsu intelektuālā pievienotā vērtība, lai parādītu, kāpēc pirkt Grindeks ražotās zāles. Vēl gribētu uzsvērt, ka Grindeks ir unikāls, vertikāli integrēts farmācijas uzņēmums, proti, mēs pašu spēkiem realizējam gandrīz visus zāļu ražošanas procesus – no pētnieciskās izstrādes, substanču un gatavo zāļu ražošanas līdz pārdošanai. Ražošana notiek pēc farmācijas biznesā tik svarīgajiem GMP jeb Labas ražošanas prakses standartiem.
– Bijušais a/s Grindeks valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons reiz kādā intervijā atzinis, ka zāļu ražošana ir izdevīgs bizness, jo cilvēks ir tā radīts, ka viņš slimo. Jūsu uzņēmuma mājaslapā publiskotie dati liecina, ka Grindeks peļņa 2008. gadā pieaugusi par 26,8% salīdzinājumā ar 2007. gadu. Vai tiešām cilvēki sākuši vairāk slimot?
– Nē, domāju, iemesli ir citi. Pagājušajā gadā mūsu uzņēmuma apgrozījums bija vairāk nekā 62 miljoni latu, peļņa pēc nodokļu samaksas – deviņi miljoni latu. Pēdējie seši gadi, kopš nomainījās akcionāri, ir Grindeks izaugsmes laiks, jo akcionāri izvēlējās nevis paņemt naudu dividenžu veidā, bet gan ieguldīt to uzņēmuma izaugsmē un attīstībā. Esam atļāvušies investēt visu peļņu, un līdz ar to esam gan jaunus tirgus apguvuši, gan izveidojuši jaunu aktīvo farmaceitisko vielu analītiskās mērogošanas laboratoriju, gatavo zāļu formu ražotni un uzstādījuši jaunas rūpniecisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Piemēram, jaunu zāļu izstrādei katru gadu tērējam 10% no uzņēmuma apgrozījuma. Zāļu biznesā jādomā tālu uz priekšu, jo neko nevar izdarīt ātri.
– Tomēr Grindeks tāpat kā jebkura farmācijas uzņēmuma lielākais lepnums ir oriģinālprodukti, jo citās valstīs tiem tikpat kā nav konkurentu, pēc tiem ir liels pieprasījums, un līdz ar to tie ienes labu peļņu. Oriģinālprodukts mildronāts ne vienu gadu vien atzīts par Latvijas eksportspējīgāko produktu.
– Jā, mildronāts ir mūsu peļņas avots un lepnums. Šis Latvijas zinātnieku izgudrotais sirds un asinsvadu grupas medikaments kompānijas apgrozījumā veido vairāk nekā 70%, tādēļ tas ir ļoti svarīgs uzņēmumam. Pēdējos astoņos gados esam mācējuši palielināt mildronāta lietotāju loku un uzticību produktam. Tā, piemēram, 2007. gadā 98% no mildronāta apgrozījuma kopumā veidoja eksports. Pagājušajā gadā gatavo zāļu pārdošanas apjoms Krievijā salīdzinājumā ar 2007. gadu pieauga par 22,1 procentu. Pieprasītākais Grindeka medikaments Krievijā joprojām ir mildronāts. Pagājušajā gadā pēc pārdošanas apjoma mildronāts Krievijā ierindojās 15. vietā. Būtiski šo rezultātu ietekmēja Grindeks noslēgtais līgums ar Krievijas farmācijas uzņēmumu “Farmstandart”, kas kļuva par mildronāta ekskluzīvo izplatītāju šajā valstī.
– Vai mildronāta labā slava Krievijas tirgū nav cietusi pēc ļoti nepatīkamā gadījumā, kad cits jūsu sadarbības partneris Krievijā farmācijas uzņēmums “FarmFirma “Soteks”” kļūdaini ar mildronāta etiķeti nomarķēja citas zāles?
– Vēlos uzsvērt, ka pēc minētās ražošanas kļūdas uzņēmumā “FarmFirma “Soteks”” nekavējoties tajā pārtraucām mildronāta ampulu ražošanu un nodrošinājām, ka Krievija un citas NVS valstis saņem ES valstu – Lietuvas, Polijas vai Slovākijas – farmācijas uzņēmumos ražotās mildronāta injekcijas. Mēs Krievijā aktīvi skaidrojām, ka notikušais nav saistīts ar mildronātu, kas ir drošas, stabilas zāles. Papildu unikālajām preparāta iedarbības īpašībām tam ir ļoti maz blakusparādību. Lielā mērā tas ir tāpēc, ka esam panākuši, ka piemaisījumu saturs, kurš visai bieži izraisa blakusparādības, ir 50 reižu mazāks, nekā noteikts zāļu uzraudzības institūciju normatīvajos aktos. Domāju, ka šī mūsu vēsts nonāca līdz lielākajai daļai Krievijas iedzīvotāju. Protams, no mums tas prasīja laika, nervu, darba un līdzekļu ieguldījumu skaidrojošajā kampaņā.
– Mildronāts gan nav vienīgais Grindeka medikaments, un arī valstis, uz kurām eksportējat savu produkciju, neaprobežojas tikai ar Krieviju, Ukrainu, Kazahstānu un Baltkrieviju.
– Protams, mēs tirgojam arī citus medikamentus, un mūsu produktu grozs pakāpeniski pieaug. Kopumā katru gadu uzņēmums ievieš vairāk nekā četrus jaunus patentbrīvus medikamentus. Vispirms tās piereģistrējam Latvijā, tad citās valstīs. Pavisam uzņēmuma produkciju eksportējam uz vairāk nekā 40 valstīm, un tas veido gandrīz 96 procentus no kopējā apgrozījuma. Galvenie noieta tirgi bez jau minētajiem ir arī Baltijas valstis, Japāna un ASV. Piemēram, uz Japānu jau vairāk nekā 30 gadu tirgojam pretvēža līdzekļa ftorafura – mūsu otra oriģinālā preparāta – darbīgo vielu, bet gatavo zāļu formu – 400 mg kapsulas – pārdodam Japānas un vairākos Eiropas valstu zāļu tirgos. Lai paplašinātu jau esošo tirgu, veicam arī citu medikamentu reģistrāciju, piemēram, Turcijā. Jaunu tirgu iegūšana ir viens no veidiem, kā mūsu uzņēmumam iespējams attīstīties.
– Viesojoties Latvijā, Lietuvas seima Veselības padomes priekšsēdētājs Jozs Pundžus izteicies, ka Grindeks patentbrīvo zāļu ražošanā pārspējis Lietuvas farmācijas uzņēmumu “Sanitas”, kas arī darbojas šajā jomā.
– Brīdī, kad beidzas oriģinālzāļu patenta aizsardzība, visas lielās kompānijas cenšas pievērsties to ražošanai, un mēs neesam izņēmums. Pašlaik Grindeks strādā pie 30 dažādu nosaukumu patentbrīvajām zālēm. Šeit uz vietas ražojam šo medikamentu gatavās formas – kapsulas, tabletes, sīrupus, bet ampulas pēc komplektražošanas līgumiem ražojam Polijā, Lietuvā un Slovākijā. Plānojam katru gadu ieviest četrus līdz sešus jaunus patentbrīvus produktus tirgū.
Strauji aug arī aktīvo farmaceitisko vielu ražošana, tā, piemēram, 2009. gada pirmajā ceturksnī to eksports sasniedza 1,1 miljonu latu. Ar dažām farmaceitiski aktīvajām vielām, piemēram, zopiklonu un oksitocīnu, nodrošinām 30% pasaules tirgū, bet ar vairākām veterināro zāļu substancēm – 25% ES valstu tirgū. Kopumā ražojam 14 substances, bet tādi produkti, kur paši izgatavojam gan substanci, gan pēc tam gatavo produktu, jau ir seši. Šobrīd īpašu uzmanību pievēršam arī aktīvo vielu pētniecībai, jo racionālāka ražošanas tehnoloģija vai mainīta procesa secība un citi jaunievedumi ražošanas procesu padara ātrāku vai lētāku.
– Vai zāļu ražošanā reaģējat arī uz krīzes dēļ radušos pieaugošo pieprasījumu pēc tā saucamajām nervus nomierinošajām zālēm?
– Grindeks specializējas sirds un asinsvadu, terapeitisko pretvēža medikamentu un centrālo nervu sistēmu ietekmējošo līdzekļu ražošanā. Tādēļ mūsu portfelī ir kādas 12 “nervus nomierinošas” zāles, un pieprasījums aug tieši šajā produktu grupā. Interesanti, ka valstīs, kuras skārusi krīze, šo līdzekļu patēriņš ir ļoti atšķirīgs, piemēram, Latvijā starp mūsu desmit pārdotākajiem produktiem pieci ir no šīs zāļu grupas. Taču citās valstīs saka – priekš kam mums nomierinošās zāles, ja ir vīns. Tā, piemēram, Gruzijā, mūsu desmit pārdotāko zāļu vidū nav neviena nomierinošā līdzekļa. Viņiem ir pilnīgi cita mentalitāte, citas tradīcijas, un līdz ar to pieprasījums valstīs pēc viena un tā paša produkta ir apbrīnojami dažāds. Mēs pat paši dažreiz nevaram saprast, kāpēc vienā valstī produkts tiek realizēts labi, bet kaimiņvalstī nav iecienīts.
Kaut arī krīze ietekmējusi zāļu tirgu, kopumā šā gada pirmajā ceturksnī esam strādājuši ar peļņu, kas gan ir daudz mazāka nekā pirms gada tajā pašā ceturksnī. Tomēr optimismu nezaudējam un mērķtiecīgi darbosimies, lai paplašinātu zāļu tirgus pārklājumu.
