Diena, kurā norunāts tikties ar Vadimu Rabšu (31), ir rosīga – foajē drūzmējas bosi, sekretāres, fotogrāfi, žurnālisti. Pirms gandrīz trim nedēļām – 1. jūnijā – Vadims Rabša kļuvis par farmaceitiskā uzņēmuma a/s Grindeks finanšu un administratīvo direktoru. Tiesa, rosība nav par godu viņam – Grindeks 19. jūnijā atklāj Baltijā patlaban vienīgo jauno aktīvo farmaceitisko vielu analītiskās mērogošanas laboratoriju. Taču arī Rabšas stāšanās amatā ir uzmanības vērta Latvijas uzņēmējdarbības pasaulē. Viņam bijusi reti dinamiska karjera – vadošā finansista amati programmatūru uzņēmumā a/s DATI Exigen Group, dzērienu ražotājā a/s Latvijas balzams un audita uzņēmumos Ernst&Young un Arthur Andersen.
Atšķirībā no daudziem kolēģiem Rabšas izvēli noteica spējas, nevis ambīcijas. Viņš absolvēja augsti vērtēto Daugavpils eksperimentālo vidusskolu. Tā specializējās matemātikā un fizikā, un visi pasniedzēji bija no Daugavpils Universitātes. Pēc šīs skolas universitātē varēja stāties bez iestājeksāmeniem. Augstskolā V.Rabša izvēlējās kombinētas informātikas, matemātikas un angļu valodas studijas. “Tāda kombinācija togad parādījās pirmo un pēdējo reizi,” atceras Grindeks finanšu direktors. “Pēdējā kursā universitātē man piedāvāja iestāties “zviedru” skolā (Rīgas Ekonomikas augstskolā – V.G.).”
Pabeidzis Ekonomikas augstskolu, Rabša jau zināja, ka grib strādāt ar finansēm. “Man ļoti labi padevās matemātika, loģiskā domāšana, tāpēc izvēlējos finanses,” stāsta V. Rabša un smīnot piebilst: “neesmu kreatīvs cilvēks, varu pateikt tikai tādā līmenī, ka kaut kas man patīk vai nepatīk.” Viņa ambīcija bija tikt kādā no “lielā četrinieka” uzņēmumiem – tas ir, vienā no lielajām globālajām audita firmām. To viņš arī izdarīja. 1999.gadā Rabša sāka strādāt audita kompānijā Arthur Andersen. Nostrādājis Latvijā divus gadus, viņš saņēma piedāvājumu pārcelties uz Krieviju. Tur bija liela izaugsme un vajadzēja cilvēkus ar auditēšanas pieredzi. V. Rabša piedāvājumu pieņēma, aizbrauca uz Maskavu un nostrādāja tur pusotru gadu. Viņš strādāja komandā, kas nodarbojās ar Krievijas lielāko sulas un piena produktu ražotāja sagatavi Ņujorkas fondu biržai.
Ardievu, Maskava
2002.gada maijā Rabša pievienojās audita firmai Ernst& Young. Viņš bija vecākais auditors un vadīja aptuveni 20 cilvēku grupu. Sekoja piedāvājums pārcelties uz Maskavu ar ģimeni. Taču piedzima meita, sieva braukt uz Maskavu nevēlējās. “Es atteicos,” viņš teic.
Pieņēmis piedāvājumu no līzinga uzņēmuma Vereinsleasing kļūt par riska analītiķi, viņš tur nostrādāja četrus mēnešus, līdz nāca uzaicinājums no Latvijas balzama kļūt par finanšu direktoru. “Izgāju konkursu, tikos ar personāldaļu, direktoru, pēc dažām dienām jau biju Kiprā, kur ir galvenais birojs,” atceras V. Rabša. “Divus ar kapeikām gadus tur nostrādāju – tie bija ļoti veiksmīgi gadi,” viņš rezumē.
Kāpēc tomēr izvēlējās aiziet? Bija jāizvēlas – ģimene vai darbs.
Programmatūras izstrādes uzņēmums Exigen V. Rabšu atrada caur vervētājiem un piedāvāja gan lielāku atalgojumu, gan mazāku slodzi. Šis piedāvājums viņam patika pēc būtības. “Tur bija personīgs ceļš ejams, jo Exigen Services grupa izveidojās manā klātbūtnē,” stāsta V. Rabša. Viņš strādāja, lai piesaistītu investorus, kopā ar vienu no īpašniekiem brauca uz Londonu, Ņujorku, Bostonu un Sanfrancisko, kur tikās ar lielākajiem investīciju fondiem. “Liels un interesants darbs,” atceras Rabša. “Man gribējās palikt Latvijā, Eiropā, un nolēmu meklēt ražošanas uzņēmumu. Exigen nodarbojas ar programmu rakstīšanu – tā ir servisa kompānija. Ražošana ir interesantāka un dinamiskāka, krietni vien vairāk kas ikdienā notiek.” Tad parādījās uzaicinājums no Grindeka. Tādi uzņēmumi kā Grindeks un Balzams nav tikai amats un pozīcija, tas ir statuss. Tas ir zīmols, kas labi skan, liels un interesants uzņēmums, un tieši tāpēc es arī darbu mainīju.”
Grindeka pērnā gada apgrozījums bija 42 miljoni latu. Lielākais noiets ir Krievijā. Amatā V. Rabša stājies, viņaprāt, uzņēmumam stabilā periodā, kad tā virzība ir skaidra. “Manuprāt, patlaban uzņēmuma mērķis ir lietas realizēt, sakārtot, salikt vietās,” spriež Rabša. Viņa priekšgājējs, līdzšinējais finanšu un administratīvais direktors Jānis Romanovskis, atrodas līdzās – viņš stājies valdes priekšsēdētāja amatā.
12 stundas
Atalgojums darbavietas izvēlē nevar izšķirt visu, jāskatās uz komandu, rāda V. Rabšas pieredze. Ar darba kolektīvu Rabšam bijusi nevienmērīga pieredze. Šajā ziņā Grindeks uzņēmuma kultūru Rabša cerīgi uzteic – “te ir valdes priekšsēdētājs, kas atbild par visu – viņš nosaka virzienu, uz ko visi strādā. Tad strādāt ir daudz vienkāršāk – es nevaru zināt visu, kas notiek mārketingā, ražošanā, utt.”
Rabšas ikdienas darbs ir atskaišu sagatavošana, izdevumu kontrolēšana, atbilstība vietējai likumdošanai, darbs ar bankām, apdrošināšanas sabiedrībām. Taču viņš nestrādā tikai ar skaitļiem – viņa pakļautībā ir 41 cilvēks.
Kas ir pamatā Rabša spējai būt vienam no pieprasītākajiem finansistiem Latvijā? Viņš visai pieticīgi atbild – darbs. “Es nekad nestrādāju astoņas stundas, es strādāju krietni vairāk,” V. Rabša stāsta. Citas īpašības – “orientēšanās likumdošanā, spēja strādāt ar cilvēkiem – jo no viņiem var dabūt daudz informācijas un salikt to kopā,” uzskaita Grindeks finanšu direktors, – “kā arī pieredze par to, kā darbojas uzņēmumi – likumsakarības kompānijas iekšienē, kas par ko atbild, no kā un ko var dabūt. Protams, arī vispārējā finanšu pieredze. Es, teiksim, ne pirmo gadu strādāju, man ir laba pieredze investīciju izvērtēšanā, modeļu veidošanā, projekts. Ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas un arī Eiropas likumdošanā ieskats ir.”
Ja neskaita smagu darbu, tad pārējais veiksmīgā karjerā V. Rabšas uztverē ir ļoti vienkārši. “Tu māki kaut ko darīt, un tev tas patīk – tā veidojas karjera. Ja darbs nepatīk un tikai mērķtiecīgi domā par karjeru, nu tad ir, kā ir,” atzīst Rabša. “Apnīk pēc kāda brīža, un viss.”