Konstantīns Kaļiņins (21 gads) studē Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes 3. kursā. Puisis piedalījās LTV raidījumā “Kurp dodies?”, kad tika stāstīts par farmaceita profesiju.
Pēta un eksperimentē
Līdz 9. klasei puisis vēlējies studēt informācijas tehnoloģijas, taču atskārta, ka tā nav joma, kurā vēlas veidot karjeru. Savu nākotnes profesiju izvēlējās saistīt ar farmāciju, jo tā ir viena no dabas zinātnes nozarēm, kur iespējami plaši pētnieciskie darbi. Pēc studijām iespējams paplašināt zināšanas ķīmijā vai, piemēram, mikrobioloģijā, strādāt aptiekā par farmaceitu vai kādā zāļu ražošanas uzņēmumā, jo iegūtā izglītība ļauj darboties arī medikamentu izgatavošanā. Paralēli studijām puisis strādā Latvijas Organiskās sintēzes institūtā (OSI). Par darbu nesūdzas, jo grafiks ērti apvienojams ar studijām. Konstantīns darbojas laboratorijā, kur pēta dažādas ķīmiskas vielas un veic dažādus eksperimentus – jau uz esošu ķīmisku savienojumu bāzēm mēģina radīt dažādas jaunas zāles. 5. kursā pusgada garumā paredzēta prakse aptiekā, tad būs iespējas izvērtēt farmaceita darbu aiz aptiekas letes. Ja iepatiksies, iespējams, paliks strādāt šajā nozarē. Taču, ja OSI izteiks kādu labu darba piedāvājumu, Konstantīns turpinās darbu institūtā. Viņš atzīst, ka galvenais kritērijs darba meklējumos būs atalgojums.
Teju vai desmit ķīmijas nozares
Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas fakultātes prodekāne Baiba Mauriņa teic, ka farmaceits ir speciālists, kurš zina visu par zālēm, to lietošanu, iedarbību, devām un blakusparādībām. Darba iespējas ļoti plašas, farmaceiti var strādāt arī ārzemju medikamentu ražotņu pārstāvniecībās Latvijā, pētnieciskajos institūtos, par pasniedzējiem augstskolās. Latvijā mazpazīstama, taču ārzemēs ļoti populāra farmācijas nozare ir klīniskā farmācija. Izvēloties šo jomu, farmaceits strādā klīnikā par ārsta konsultantu medikamentu izvēlē pacientiem. RSU piedāvā arī maģistra studiju programmu klīniskajā farmācijā. B. Mauriņa stāsta, ka studiju laikā pastiprināti jāmācās ķīmija, piemēram, organiskā un neorganiskā, farmaceitiskā un analītiskā, kopā gandrīz desmit ķīmijas nozares. Vēl jāstudē citoloģija, ģenētika, anatomija, farmakoloģija, zāļu formu tehnoloģija un farmakoterapija, kā arī praktiskā farmācija un farmācijas likumdošana. Strādājot aptiekā, farmaceitam vispirms jānostrādā trīs gadi, smeļoties praktisku pieredzi, tad jākārto eksāmens, lai saņemtu farmaceita profesionālās kvalifikācijas sertifikātu. Pēc sertifikāta iegūšanas var kļūt par aptiekas vadītāju. Sertifikāts svarīgs ar praktisko farmāciju saistītās jomās. Iestādēs, kur galvenokārt farmaceitam jāveic teorētiski darbi, šis sertifikāts nav tik ļoti nepieciešams. Darba tirgū farmaceiti ir pieprasīti, it sevišķi viņu trūkst aptiekās.
Farmaceits – uzņēmuma stūrakmens
Uzņēmuma Grindeks gatavo zāļu pētniecības un attīstības laboratorijas vadītāja Iveta Dance pastāstīja, ka farmaceiti ir uzņēmuma stūrakmens. Farmaceits šajā uzņēmumā var darboties dažādās jomās, piemēram, veikt pētniecisko darbu un izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas. Veicot klīniskos pētījumus, vispirms jauno medikamentu izmēģina uz dzīvniekiem un tikai pēc ilgiem un rūpīgiem pētījumiem testē zāļu iedarbību uz cilvēku. Tāpat farmaceits var ikdienā strādāt zāļu gatavošanā, kā arī pārraudzīt darba kvalitāti. Šie speciālisti veic arī zāļu kvalitātes kontroli. Bet farmaceiti, kuriem nešķiet interesants darbs laboratorijā vai ražošanā, var sadarboties ar zāļu lieltirgotavām, aptiekām un ārstiem, izplatot uzņēmuma produkciju, skaidro I. Dance. Atalgojums farmaceitiem ir labs, vidēji zemākā farmaceita alga ir 300 lati pēc nodokļu nomaksas, taču viss atkarīgs no pieredzes, ieņemamā amata un darba kvalitātes. Labs farmaceits par atalgojumu nevar sūroties, skaidro I. Dance. Uzņēmums Grindeks saviem darbiniekiem piešķir arī dažādas sociālās garantijas.
Materiāls tapis sadarbībā ar raidījumu “Kurp dodies?”
