Cilv\u0113ka liel\u0101k\u0101 v\u0113rt\u012bba ir vesel\u012bba, kuras pamat\u0101 ir vair\u0101ki faktori, tai skait\u0101 m\u0113rena fizisk\u0101 slodze, pareizs uzturs, attur\u0113\u0161an\u0101s no sm\u0113\u0137\u0113\u0161anas un p\u0101rm\u0113r\u012bgas alkohola lieto\u0161anas. Pie tam viens no b\u016btisk\u0101jiem faktoriem ir tie\u0161i norm\u0101ls, sabalans\u0113ts uzturs, kas nodro\u0161ina cilv\u0113ka organismam vesel\u012bbu, st\u0101sta di\u0113tas \u0101rste, R\u012bgas Stradi\u0146a Universit\u0101tes programmu \u201eUzturs” un \u201eUzturzin\u0101tne” vad\u012bt\u0101ja Lolita-Vija Neimane<\/p>\n\n\n\n
Cilv\u0113ks sav\u0101 m\u016b\u017e\u0101 ap\u0113d aptuveni 30 tonnu p\u0101rtikas produktu, kas l\u012bdzin\u0101s se\u0161u \u0100frikas zilo\u0146u svaram. Bet svar\u012bgi ir ne vienk\u0101r\u0161i \u201c\u0113st\u201d, bet \u201c\u0113st vesel\u012bgi\u201d. 2009.gada decembr\u012b public\u0113ts p\u0113t\u012bjums \u201eLatvijas iedz\u012bvot\u0101ju visaptvero\u0161ais p\u0101rtikas pat\u0113ri\u0146a p\u0113t\u012bjums, 2007-2009\u2033 liecina, ka Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji \u0113d nevesel\u012bgi, liela valsts iedz\u012bvot\u0101ju da\u013ca cie\u0161 no aptauko\u0161an\u0101s. \u201cP\u0113t\u012bjum\u0101 atkl\u0101ts, ka pieaugu\u0161o Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju (17-64) vid\u0113jais \u0137erme\u0146a svars ir 77,35 kg, ko veido 71,8 kg \u2013 sieviet\u0113m un 82,9 kg v\u012brie\u0161iem. Vid\u0113jais \u0137erme\u0146a masas indekss (\u0136MI) respondentiem \u2013 26,3 kg\/m2<\/sup>, ko veido 26,1 kg\/m2<\/sup> sieviet\u0113m un 26,4 kg\/m2<\/sup> v\u012brie\u0161iem. V\u012brie\u0161iem, s\u0101kot no 23 gadu vecuma, v\u0113rojams paaugstin\u0101ts \u0136MI,\u201d p\u0113t\u012bjuma rezult\u0101tus koment\u0113 di\u0113tas \u0101rste Lolita-Vija Neimane un uzsver, ka dati liecina par cilv\u0113ku nesabalans\u0113to un nevesel\u012bgo uzturu. Kopum\u0101 p\u0113t\u012bjum\u0101 piedal\u012bj\u0101s 1949 respondenti \u2013 51,4% v\u012brie\u0161i, 48,6% \u2013 sievietes.<\/p>\n\n\n\n P\u0113t\u012bjums par\u0101d\u012bja ar\u012b to, ka Latvijas iedz\u012bvot\u0101ji ar \u0113dieniem nesa\u0146em pietiekamu vitam\u012bnu daudzumu. \u201eP\u0113t\u012bjums uzr\u0101da pazemin\u0101tu A, D, E, C un folsk\u0101bes uz\u0146em\u0161anu ar ikdienas p\u0101rtiku vis\u0101s vecuma grup\u0101s. Rekomend\u0101cij\u0101m atbilsto\u0161\u0101 daudzum\u0101 uz\u0146emam B1, B12, B3 un vitam\u012bnu K. Sal\u012bdzino\u0161i tuvu noteiktajai normai ir ar ikdienas uzturu uz\u0146emtais B2, B5 daudzums,\u201d st\u0101sta L. Neimane. P\u0113t\u012bjums par\u0101da, ka 57-64 gadus veco respondentu grupas ikdienas uzturs kopum\u0101 ir ar vitam\u012bniem sal\u012bdzino\u0161i vismaz\u0101k nodro\u0161in\u0101tais.<\/p>\n\n\n\n \u201eKopum\u0101 Latvijas iedz\u012bvot\u0101ju vesel\u012bbas r\u0101d\u012bt\u0101ji ir vieni no zem\u0101kajiem Eirop\u0101,\u201d apgalvo L. Neimane, atsaucoties uz veiktiem p\u0113t\u012bjumiem. \u201eLatvijas iedz\u012bvot\u0101jiem ir rakstur\u012bgi augsti saslim\u0161anas r\u0101d\u012bt\u0101ji un mirst\u012bba no sirds asinsvadu slim\u012bb\u0101m, onkolo\u0123iskaj\u0101m slim\u012bb\u0101m, k\u0101 ar\u012b ku\u0146\u0123a un zarnu trakta slim\u012bb\u0101m. Viens no \u0161o vesel\u012bbas probl\u0113mu ierosin\u0101t\u0101jiem ir nevesel\u012bga vai nepilnv\u0113rt\u012bga p\u0101rtika un nesabalans\u0113ts uzturs,\u201d t\u0101 vi\u0146a.<\/p>\n\n\n\n Lai mazin\u0101tu \u0161o slim\u012bbu risku, tirg\u016b ir ien\u0101kusi jauna un aktu\u0101la p\u0101rtikas grupa \u2013 funkcion\u0101l\u0101 p\u0101rtika. Funkcion\u0101l\u0101 p\u0101rtika vis\u0101 pasaul\u0113 ir aktu\u0101ls diskusiju temats, kam ar\u012b Latvij\u0101 ar vien akt\u012bv\u0101k uzman\u012bbu piev\u0113r\u0161 speci\u0101listi un produktu ra\u017eot\u0101ji. \u201eViena no vispla\u0161\u0101k p\u0101rst\u0101v\u0113taj\u0101m funkcion\u0101lo produktu grup\u0101m ir probiotiskie sk\u0101bpiena produkti. No mikrobi\u0101lo ferment\u0101cijas procesu norises resnaj\u0101 zarn\u0101 ir atkar\u012bga ne tikai gremo\u0161anas trakta norm\u0101la funkcion\u0113\u0161ana, bet galvenok\u0101rt organisma visp\u0101r\u0113jais st\u0101voklis. Funkcion\u0101l\u0101 p\u0101rtika ir ikdieni\u0161\u0137i p\u0101rtikas produkti, kas satur noteiktas vesel\u012bbu veicino\u0161as biolo\u0123iski akt\u012bvas sast\u0101vda\u013cas, kas pozit\u012bvi ietekm\u0113 organisma noteiktu funkciju darb\u012bbu un samazina slim\u012bbu risku,\u201d skaidro di\u0113tas \u0101rste, uzsverot, ka funkcion\u0101l\u0101 p\u0101rtika stimul\u0113 norm\u0101lu zarnu mikrofloras darb\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n \u201eJ\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka m\u016bsdien\u0101s da\u017e\u0101du nelabv\u0113l\u012bgu apst\u0101k\u013cu \u2013 stress, noveco\u0161ana, paraz\u012btu inv\u0101zija, ak\u016bta zarnu infekcija, hroniskas ku\u0146\u0123a, zarnu un aknu slim\u012bbas, antibiotiku lieto\u0161ana, radi\u0101cija, nepilnv\u0113rt\u012bgs vai ar\u012b nel\u012bdzsvarots uzturs, bado\u0161an\u0101s \u2013 ietekm\u0113 zarnu mikroflora var stipri main\u012bties,\u201d atz\u012bst L. Neimane. \u201eTas samazina dz\u012bves kvalit\u0101ti. Ta\u010du m\u016bsdienu l\u012bdzekli \u2013 probioti\u0137i \u2013 pal\u012bdz c\u012bn\u012bties un nov\u0113rst \u0161o probl\u0113mu,\u201d vi\u0146a saka. \u201eIesaku lietot probioti\u0137i Lactobex,\u201d t\u0101 vi\u0146a. \u201e\u0160\u012bs jaun\u0101k\u0101s paaudzes bakt\u0113riju komplekss \u0101tri un efekt\u012bvi nov\u0113r\u0161 gremo\u0161anas trakta probl\u0113mas, uzlabo zarnu mikrofloru. Lactobex probioti\u0137is ir ar dubultu apvalku, ra\u017eots p\u0113c jaun\u0101k\u0101s metodes,\u201d st\u0101sta di\u0113tas \u0101rste L. Neimane. P\u0113c vi\u0146as v\u0101rdiem, atkar\u012bb\u0101 no citiem paz\u012bstamiem probioti\u0137iem, kas parasti ir kapsulu, table\u0161u vai ar\u012b jogurta veid\u0101, Lactobex ir daudz \u0113rt\u0101ks lieto\u0161an\u0101, jo \u0161\u012bs produkts ir pulvera veid\u0101, un to var pievienot \u0113dienam vai iz\u0161\u0137\u012bdin\u0101t dz\u0113rien\u0101. Pie tam Latvijas Di\u0113tas \u0101rstu asoci\u0101cija ir pie\u0161\u0137\u012brusi produktam ieteikuma z\u012bmi \u201eV\u0113rt\u012bgs Produkts\u201d (VP).<\/p>\n\n\n\n Probioti\u0137i<\/strong> ir dz\u012bvi mikroorganismi, kas uz\u0146emti atbilsto\u0161\u0101 daudzum\u0101, labv\u0113l\u012bgi ietekm\u0113 organisma vesel\u012bbu. Tulkojum\u0101 no grie\u0137u valodas pro bios<\/strong> noz\u012bm\u0113 dz\u012bv\u012bbai.<\/strong><\/p>\n\n\n\n Probioti\u0137us parasti izv\u0113l\u0101s no piensk\u0101baj\u0101m bakt\u0113rij\u0101m, no kur\u0101m visizplat\u012bt\u0101k\u0101s ir Lactobacillus, Bifidobacterium vai Streptococcus bakt\u0113riju saimes. Lakto bakt\u0113rijas<\/strong> ir vit\u0101li svar\u012bgas norm\u0101lam bar\u012bbas vielu uzs\u016bk\u0161an\u0101s procesam, t\u0101s apdz\u012bvo m\u016bsu tiev\u0101s zarnas, nostiprinot to sieni\u0146as. Lakto bakt\u0113rijas ar\u012b aktiv\u0113 vitam\u012bnu produkciju, pal\u012bdz panest laktozi, sagremot p\u0101rtiku, k\u0101 ar\u012b nov\u0113r\u0161 sliktu elpu. Bifido bakt\u0113rijas<\/strong> piedal\u0101s \u016bdens uzs\u016bk\u0161an\u0101 no \u0113diena, samazina v\u0113dera uzp\u016b\u0161anos un meteorismu, k\u0101 ar\u012b piedal\u0101s efekt\u012bv\u0101 atkritumproduktu izvad\u012b\u0161an\u0101.<\/p>\n\n\n\n Probioti\u0137i nom\u0101c patog\u0113no bakt\u0113riju aug\u0161anu, neitraliz\u0113 toksiskos produktus, k\u0101 ar\u012b iedarbojas uz \u0137erme\u0146a dab\u012bg\u0101s aizsardz\u012bbas meh\u0101nismiem.<\/p>\n\n\n\n Mikroorganismiem, kas pretend\u0113 uz probiotikas statusu, ir j\u0101atbilst noteiktiem krit\u0113rijiem \u2013 strauji j\u0101vairojas un j\u0101saglab\u0101 sava dz\u012bvotsp\u0113ja produkt\u0101, tie nedr\u012bkst izmain\u012bt produkta pamatgar\u0161u, un tie nevar b\u016bt kait\u012bgi cilv\u0113ka organismam. Lai probiotikas zarnu trakt\u0101 var\u0113tu konkur\u0113t ar vair\u0101k nek\u0101 400 da\u017e\u0101d\u0101m mikroorganismu sug\u0101m, t\u0101m j\u0101b\u016bt apvelt\u012bt\u0101m ar \u012bpa\u0161\u0101m sp\u0113j\u0101m \u2013 p\u0101rvar\u0113t ku\u0146\u0123a sk\u0101bes barjeru un \u017eultssk\u0101bju barjeru tievaj\u0101s zarn\u0101s un piestiprin\u0101ties zarnu epit\u0113lij\u0101<\/strong>, t\u0101d\u0113j\u0101di uzlabojot organisma aizsargsp\u0113ju caur zarnu epit\u0113liju. Probiotik\u0101m j\u0101sp\u0113j koloniz\u0113ties tievaj\u0101 un resnaj\u0101 zarn\u0101, nom\u0101cot nev\u0113lam\u0101s mikrofloras att\u012bst\u012bbu.<\/p>\n\n\n\n