{"id":4820,"date":"2022-08-05T08:06:57","date_gmt":"2022-08-05T08:06:57","guid":{"rendered":"http:\/\/staging.grindeks.eu\/?page_id=4820"},"modified":"2022-08-14T16:48:40","modified_gmt":"2022-08-14T16:48:40","slug":"sirds-veselibai","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/veselibai\/sirds-veselibai\/","title":{"rendered":"Sirds vesel\u012bbai"},"content":{"rendered":"\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Sirds aritmija<br>Kas ir aritmija un vai no t\u0101s ir j\u0101baid\u0101s?<br>Jebkuras izmai\u0146as sirds ritm\u0101 sauc par aritmiju. T\u0101 var sisties p\u0101r\u0101k \u0101tri, l\u0113ni vai neregul\u0101ri. Sekas tam sv\u0101rst\u0101s no neliela diskomforta l\u012bdz potenci\u0101li let\u0101lam izn\u0101kumam.<br>Ir da\u017e\u0101du veidu aritmijas. Pasaul\u0113 visizplat\u012bt\u0101kais aritmijas veids ir \u0101triju fibril\u0101cija, ar kuru 2017. gad\u0101 vis\u0101 pasaul\u0113 slimoja 37,6 miljoni pacienti. (1)<br>Aritmija ir saist\u012bta ar paaugstin\u0101tu insulta, infarkta un trombu risku, nopietn\u0101kajos gad\u012bjumos past\u0101v risks, ka sirds apst\u0101sies. Cilv\u0113kiem ar \u0101triju fibril\u0101ciju ir piecas reizes liel\u0101ks insulta risks nek\u0101 tiem, kuriem nav \u0101triju fibril\u0101cija. (2)<br>Simptomi, kas var\u0113tu liecin\u0101t par sirds ritma trauc\u0113jumiem, ir:<br>\u2022 saj\u016bta, ka sirds izlaida sitienu,<br>\u2022 \u0101tra sirdsdarb\u012bba vai sirdsklauves,<br>\u2022 l\u0113na vai neregul\u0101ra sirdsdarb\u012bba,<br>\u2022 s\u0101pes vai spiediena saj\u016bta kr\u016bt\u012bs,<br>\u2022 nogurums vai v\u0101jums,<br>\u2022 galvas reibonis, \u0123\u012bbonis,<br>\u2022 elpas tr\u016bkums.<br>Atceries, ka daudzi cilv\u0113ki ar aritmiju var ar\u012b neizjust nek\u0101dus simptomus.<br>Kaut ar\u012b liela da\u013ca aritmiju tiek uzskat\u012btas par nekait\u012bg\u0101m, ja esi izjutis sirds ritma trauc\u0113jumus, konsult\u0113jies ar savu \u0101rstu!<br>Ja sirds darb\u012bba trauc\u0113 ikdien\u0101, nevar iztur\u0113t slodzi un \u0101rsts secina, ka aritmija ir kl\u012bniski noz\u012bm\u012bga, vi\u0146\u0161 noz\u012bm\u0113 \u0101rst\u0113\u0161anos pl\u0101nu. Aritmiju galvenok\u0101rt \u0101rst\u0113 ar medikamentiem, bet, ja medikamenti nepal\u012bdz, past\u0101v ar\u012b invaz\u012bvas \u0101rst\u0113\u0161anas veidi, iesp\u0113jams nepiecie\u0161ams elektriskais sirds stimulators. Lab\u0101ko \u0101rst\u0113\u0161anos veidu noteiks j\u016bsu \u0101rsts.<br>3 padomi, lai nov\u0113rstu aritmiju:<\/p>\n\n\n\n<ol class=\"wp-block-list\"><li>svar\u012bgs ir vesel\u012bgs dz\u012bvesveids &#8211; sabalans\u0113ts uzturs un sportiskas aktivit\u0101tes;<\/li><li>limit\u0113 vai atsakies no alkohola, sm\u0113\u0137\u0113\u0161anas un kofe\u012bna;<\/li><li>kontrol\u0113 savu holester\u012bna l\u012bmeni un asinsspiedienu.<br>Atsauces<\/li><li>Sheng-Chia Chung, Reecha Sofat, Dionisio Acosta-Mena, Julie A Taylor, Pier D Lambiase, Juan P Casas, Rui Providencia. The Lancet. [Online] July 6, 2021. https:\/\/www.thelancet.com\/journals\/lanepe\/article\/PIIS2666-7762(21)00134-4\/fulltext#%20.<\/li><li>American Heart Association. American Heart Association. [Tie\u0161saiste] 2014. gada 23. October. [Cit\u0113ts: 2022. gada 16. June.] https:\/\/www.heart.org\/en\/health-topics\/arrhythmia\/symptoms-diagnosis&#8211;monitoring-of-arrhythmia.<\/li><\/ol>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\">Covid-19 riski sirds slimniekiem<\/h2>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Cilv\u0113ka risks smagi saslimt ar Covid-19 palielin\u0101s, ja palielin\u0101s vi\u0146u pamatslim\u012bbu skaits. (1) Tiem, kas atg\u016bstas no insulta vai kuriem ir sirds slim\u012bbas, tostarp augsts asinsspiediens un iedzimti sirds defekti, ir liel\u0101ks risks smagi p\u0101rslimot Covid-19.<br>Senioriem ir j\u0101b\u016bt vispiesardz\u012bg\u0101kajiem, jo vair\u0101k nek\u0101 81% cilv\u0113ku, kas mirst no Covid-19, ir vec\u0101ki par 65 gadiem. N\u0101ves gad\u012bjumu skaits vecuma grup\u0101 virs 65 gadiem ir 97 reizes liel\u0101ks nek\u0101 18-29 gadus vecu cilv\u0113ku grup\u0101. (2)<br>Covid-19 infekcija palielina sirds slim\u012bbu risku l\u012bdz pat 1 gadam p\u0113c p\u0101rslimo\u0161anas. Cilv\u0113kiem ar Covid-19 ir gandr\u012bz 16 reizes liel\u0101ka iesp\u0113ja saslimt ar sirds iekaisumu jeb miokard\u012btu nek\u0101 neinfic\u0113tiem cilv\u0113kiem (3), k\u0101 ar\u012b past\u0101v paaugstin\u0101ts risks dab\u016bt cerebrovaskul\u0101rus trauc\u0113jumus, aritmiju, i\u0161\u0113misku un ne-i\u0161\u0113misku sirds slim\u012bbu, perikard\u012btu, sirds mazsp\u0113ju un trombembolisku slim\u012bbu. T\u0101p\u0113c pat p\u0113c tam, kad Covid-19 ir jau p\u0101rslimots, ir j\u0101turpina nov\u0113rot sirds un asinsvadu vesel\u012bba.<br>Covid-19 pand\u0113mijas s\u0101kum\u0101, kad sabiedr\u012bb\u0101 vald\u012bja nezi\u0146a un uztraukums, internet\u0101 bija atrodams milz\u012bgs apjoms nepamatotas inform\u0101cijas par Covid-19, t\u0101pat tika pla\u0161i diskut\u0113ts, vai izrakst\u012bt\u0101s z\u0101les augsta asinsspiediena, sirds mazsp\u0113jas un citu sirds slim\u012bbu \u0101rst\u0113\u0161anai palielina Covid-19 riskus. Ja tev rodas jaut\u0101jumi par z\u0101l\u0113m, ir j\u0101sazin\u0101s ar savu \u0101rstu vai farmaceitu. Nep\u0101rtrauc lietot savus medikamentus bez \u0101rsta nor\u0101d\u012bjumiem!<br>Eksperti nor\u0101da, ka medi\u0137iem b\u016btu atk\u0101rtoti j\u0101izv\u0113rt\u0113 z\u0101\u013cu lieto\u0161ana pacientiem ar Covid-19, vienlaikus nor\u0101dot, ka \u0161\u012b jaut\u0101juma izp\u0113te turpin\u0101s. (4)<br>Atsauces<\/p>\n\n\n\n<ol class=\"wp-block-list\"><li>American Heart Association. [Tie\u0161saiste] 2020. gada 15. April. [Cit\u0113ts: 2022. gada 28. June.] https:\/\/www.heart.org\/en\/coronavirus\/coronavirus-covid-19-resources\/coronavirus-precautions-for-patients-and-others-facing-higher-risks.<\/li><li>Centers for Disease Control and Prevention. [Tie\u0161saiste] 2022. gada 2. May. [Cit\u0113ts: 2022. gada 28. June.] https:\/\/www.cdc.gov\/widgets\/micrositeCollectionViewerMed\/index.html?chost=covid19.mt.gov&amp;cpath=\/&amp;csearch=&amp;chash=&amp;ctitle=Governor%E2%80%99s%20Coronavirus%20Task%20Force%20%3E%20Home&amp;wn=micrositeCollectionViewerMed&amp;wf=\/widgets\/micrositeCollectionViewerMed\/&amp;.<\/li><li>Tegan K. Boehmer, PhD, u.c. Centers for Disease Control and Prevention. [Tie\u0161saiste] 2021. gada 2. September. [Cit\u0113ts: 2022. gada 29. June.] https:\/\/www.cdc.gov\/mmwr\/volumes\/70\/wr\/mm7035e5.htm.<\/li><li>American Heart Association. [Tie\u0161saiste] 2021. gada 14. April. [Cit\u0113ts: 2022. gada 28. June.] https:\/\/www.heart.org\/en\/coronavirus\/coronavirus-questions\/if-youre-a-patient.<\/li><\/ol>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\">Paaugstin\u0101ts spiediens <\/h2>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Vai tu zini, ka hipertensiju sauc par \u201ckluso slepkavu\u201d?<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Augsts asinsspiediens jeb hipertensija tiek d\u0113v\u0113ta par \u201ckluso slepkavu\u201d. \u0160\u0101ds sal\u012bdzin\u0101jums ir \u013coti skarbs, bet diem\u017e\u0113l pamatots, jo slim\u012bbas s\u0101kum\u0101 cilv\u0113ks ilgsto\u0161i var nejust nek\u0101dus simptomus. Aptuveni 46% pieaugu\u0161o ar hipertensiju nezina, ka vi\u0146iem ir \u0161\u012b slim\u012bba. (1)<br>Asinsspiediens paaugstin\u0101s l\u0113ni laika gait\u0101, un ne vienm\u0113r ir skaidrs, kas ir \u0161\u012bs saslim\u0161anas c\u0113lonis, bet ir zin\u0101ms, ka hipertensijas risku palielina:<br>\u2022 nevesel\u012bgs uzturs (liels s\u0101ls un mazs aug\u013cu, d\u0101rze\u0146u pat\u0113ri\u0146\u0161);<br>\u2022 tabakas un alkohola lieto\u0161ana;<br>\u2022 mazakt\u012bvs dz\u012bvesveids;<br>\u2022 liekais svars vai aptauko\u0161an\u0101s;<br>\u2022 hipertensijas v\u0113sture \u0123imenes locek\u013ciem;<br>\u2022 vecums virs 65 gadiem;<br>\u2022 citas, jau eso\u0161as, slim\u012bbas, piem\u0113ram, diab\u0113ts vai nieru mazsp\u0113ja.<br>Paaugstin\u0101ta asinsspiediena rad\u012btais kait\u0113jums asinsrites sist\u0113mai ir noz\u012bm\u012bgs. Hipertensijai, kas netiek \u0101rst\u0113ta, var b\u016bt \u013coti smagas sekas \u2013 infarkts, insults, sirds apst\u0101\u0161an\u0101s, nieru mazsp\u0113ja, redzes zudumus vai seksu\u0101l\u0101 disfunkcija.<br>Negaidi un p\u0101rbaudi savu asinsspiedienu! Aptuveni 1,28 miljardiem pieaugu\u0161o vis\u0101 pasaul\u0113 ir hipertensija. (1)<br>Augstu asinsspiedienu nevar piln\u012bb\u0101 iz\u0101rst\u0113t, ta\u010du to var kontrol\u0113t, mainot dz\u012bvesveidu un, ja nepiecie\u0161ams, lietojot medikamentus.<br>3 padomi, lai nov\u0113rstu hipertensiju:<\/p>\n\n\n\n<ol class=\"wp-block-list\"><li>Vesel\u012bgs uzturs ir b\u016btisks, samazini s\u0101ls pat\u0113ri\u0146u un \u0113d daudz aug\u013cus un d\u0101rze\u0146us!<\/li><li>Samazini alkohola lieto\u0161anu un atmet sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu!<\/li><li>Regul\u0101ras sportiskas aktivit\u0101tes ne tikai samazina asinsspiedienu, bet ar\u012b pal\u012bdz zaud\u0113t lieko svaru.<br>Atsauces<\/li><li>World Health Organization. [Tie\u0161saiste] 2021. gada 25. August. [Cit\u0113ts: 2022. gada 20. June.] https:\/\/www.who.int\/news-room\/fact-sheets\/detail\/hypertension.<\/li><\/ol>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">https:\/\/www.doctus.lv\/raksts\/personibas-un-viedokli\/intervijas\/jana-ir-visur-kardiologe-janina-romanova-2501\/<br>https:\/\/medicine.lv\/raksti\/arste-hipertensija-jeb-paaugstinats-asinsspiediens-b-b-globala-epidemija-5897911dcd<\/p>\n\n\n\n<h2 class=\"wp-block-heading\">Tromboze <\/h2>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Kas ir tromboze un t\u0101s riski?<\/p>\n\n\n\n<p class=\"wp-block-paragraph\">Kad trombi jeb asins recek\u013ci noblo\u0137\u0113 asinsvadus, rodas tromboze. Iedala divu veidu trombozes:<br>\u2022 venoz\u0101 tromboze, kad trombs blo\u0137\u0113 v\u0113nu;<br>\u2022 arteri\u0101l\u0101 tromboze, kad trombs blo\u0137\u0113 art\u0113riju.<br>Trombozes riski ir atkar\u012bgi no to atra\u0161an\u0101s vietas. Ja tromboze rodas art\u0113rij\u0101s, kas pieg\u0101d\u0101 asinis sirdij, t\u0101 var izrais\u012bt sirdsl\u0113kmi, bet, ja arteri\u0101la tromboze rodas smadze\u0146u asinsvados, t\u0101 var izrais\u012bt insultu.<br>Ja trombs atdal\u0101s no asinsvada sienas, tas var non\u0101kt l\u012bdz plau\u0161\u0101m un blo\u0137\u0113t da\u013cu vai visu asins pieg\u0101di plau\u0161\u0101m. To sauc par plau\u0161u emboliju.<br>Plau\u0161u embolija ir nopietna un dz\u012bv\u012bbai b\u012bstama. Aptuveni vienai ceturtda\u013cai, t.i. 25% cilv\u0113ku, kuriem ir plau\u0161u embolija, iest\u0101jas p\u0113k\u0161\u0146a n\u0101ve. (1)<br>Plau\u0161u embolijas simptomi ir:<br>\u2022 neizskaidrojams elpas tr\u016bkums;<br>\u2022 \u0101tra elpo\u0161ana;<br>\u2022 s\u0101pes kr\u016bt\u012bs zem ribu loka (s\u0101pes var pastiprin\u0101s pie dzi\u013cas ieelpas);<br>\u2022 \u0101tra sirdsdarb\u012bba;<br>\u2022 reibonis vai \u0123\u012bbonis.<br>Simptomi ekstremit\u0101\u0161u (roku, k\u0101ju) trombozei ir:<br>\u2022 piet\u016bkums, s\u0101pes, nej\u016bt\u012bgums k\u0101j\u0101 vai rok\u0101;<br>\u2022 \u0101da, kas pieskaroties ir j\u016btami silta;<br>\u2022 sarkana \u0101da vai sarkanas sv\u012btras.<br>Tromboze ir dz\u012bv\u012bbai b\u012bstama, t\u0101p\u0113c agr\u012bna diagnostika un \u0101rst\u0113\u0161ana ir b\u016btiska. Parasti \u0101rsts izraksta asins retin\u0101\u0161anas z\u0101les, lai nov\u0113rstu trombu veido\u0161anos, vai z\u0101les, kas \u0161\u0137\u012bdina asins recek\u013cus.<br>3 padomi, lai nov\u0113rstu trombozi:<\/p>\n\n\n\n<ol class=\"wp-block-list\"><li>Saglab\u0101 vesel\u012bgu svaru, jo aptauko\u0161an\u0101s ir viens no trombozes riska faktoriem!<\/li><li>Esi akt\u012bvs, bet, ja san\u0101k s\u0113d\u0113t ilgsto\u0161i, atceries ik pa stundai izkust\u0113ties!<\/li><li>Atmet sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu!<br>Atsauces<\/li><li>Centers for Disease Control and Prevention. Centers for Disease Control and Prevention. [Tie\u0161saiste] 2022. gada 9. June. [Cit\u0113ts: 2022. gada 20. June.] https:\/\/www.cdc.gov\/ncbddd\/dvt\/data.html.<\/li><\/ol>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Sirds aritmijaKas ir aritmija un vai no t\u0101s ir j\u0101baid\u0101s?Jebkuras izmai\u0146as sirds ritm\u0101 sauc par aritmiju. T\u0101 var sisties p\u0101r\u0101k \u0101tri, l\u0113ni vai neregul\u0101ri. Sekas&#8230;<\/p>\n","protected":false},"author":3,"featured_media":6601,"parent":4818,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"_acf_changed":false,"footnotes":""},"class_list":["post-4820","page","type-page","status-publish","has-post-thumbnail","hentry"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4820","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/users\/3"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=4820"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4820\/revisions"}],"up":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/4818"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/6601"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=4820"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}