{"id":8387,"date":"2022-09-08T12:08:11","date_gmt":"2022-09-08T12:08:11","guid":{"rendered":"http:\/\/staging.grindeks.eu\/?post_type=health_posts&#038;p=8387"},"modified":"2022-09-26T07:14:00","modified_gmt":"2022-09-26T07:14:00","slug":"kas-ir-vezis","status":"publish","type":"health_posts","link":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/health_posts\/kas-ir-vezis\/","title":{"rendered":"Kas ir v\u0113zis?"},"content":{"rendered":"\n<p>V\u0113zis ir \u013caundab\u012bgs audz\u0113js, kas att\u012bst\u0101s, kad \u0137erme\u0146a \u0161\u016bnas s\u0101k nekontrol\u0113jami augt un vairoties. Parasti cilv\u0113ka \u0161\u016bnas aug un vairojas, veidojot jaunas \u0161\u016bnas, kad organismam t\u0101s ir vajadz\u012bgas. Kad \u0161\u016bnas noveco vai k\u013c\u016bst boj\u0101tas, t\u0101s mirst, un to vietu ie\u0146em jaunas \u0161\u016bnas. Anorm\u0101lu vai boj\u0101tu \u0161\u016bnas aug\u0161ana un vairo\u0161an\u0101s, var veidot audz\u0113ju.<\/p>\n\n\n\n<p>\u0160\u016bnu dal\u012b\u0161an\u0101s un vairo\u0161an\u0101s \u0137ermen\u012b ir nemit\u012bgs process, ta\u010du, ja vielmai\u0146a ir trauc\u0113ta un&nbsp; nenorit norm\u0101li, \u0161\u016bnas sadal\u0101s un vairojas p\u0101rm\u0113r\u012bg\u0101 \u0101trum\u0101, veidojot audz\u0113ju. Parasti \u0137ermenis sp\u0113j l\u012bdzsvarot \u0161\u016bnu aug\u0161anu un dal\u012b\u0161anos. Kad vec\u0101s vai boj\u0101t\u0101s \u0161\u016bnas mirst, t\u0101s autom\u0101tiski tiek aizst\u0101tas ar jaun\u0101m, vesel\u0101m \u0161\u016bn\u0101m, bet, ja \u0161is process \u201cnoj\u016bk\u201d, atmiru\u0161\u0101s \u0161\u016bnas paliek un veido kopumu, kas paz\u012bstams k\u0101 audz\u0113js. Audz\u0113ji var veidoties jebkur\u0101 \u0137erme\u0146a viet\u0101.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Labdab\u012bgie un \u013caundab\u012bgie audz\u0113ji<\/strong><strong><\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>Audz\u0113jus iedala labdab\u012bgajos un \u013caundab\u012bgajos. At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no \u013caundab\u012bgajiem audz\u0113jiem labdab\u012bgie audz\u0113ji parasti veidojas l\u0113ni, atb\u012bdot apk\u0101rt\u0113jos audus un neieaugot tajos. Labdab\u012bgos audz\u0113jus bie\u017ei ietver kapsula, t\u0101p\u0113c tos ir viegl\u0101k izoper\u0113t. Labdab\u012bgie audz\u0113ji neizplat\u0101s tuv\u0113jos veselajos audos un nep\u0101rvietojas uz cit\u0101m \u0137erme\u0146a da\u013c\u0101m.<\/p>\n\n\n\n<p>Ne visi labdab\u012bgie audz\u0113ji ir j\u0101\u0101rst\u0113 vai j\u0101oper\u0113. Ja audz\u0113js ir mazs un nerada probl\u0113mas, \u0101rsts var ieteikt to uzraudz\u012bt, bet, ja audz\u0113js nospie\u017e dz\u012bv\u012bbai svar\u012bgas strukt\u016bras, piem\u0113ram, org\u0101nus, asinsvadus vai nervus, ir nepiecie\u0161ama \u0101rst\u0113\u0161ana.<\/p>\n\n\n\n<p>Ja \u0101rsts nolemj veikt \u0101rst\u0113\u0161anu, t\u0101 b\u016bs atkar\u012bga no audz\u0113ja konkr\u0113t\u0101s atra\u0161an\u0101s vietas. Labdab\u012bgo veidojumu var no\u0146emt kosm\u0113tisku iemeslu d\u0113\u013c, piem\u0113ram, ja tas atrodas labi redzam\u0101 zon\u0101 (piem\u0113ram, uz sejas vai kakla). \u0136irur\u0123ija ir izplat\u012bt\u0101kais labdab\u012bgu audz\u0113ju \u0101rst\u0113\u0161anas veids. M\u0113r\u0137is ir izoper\u0113t audz\u0113ju, netraum\u0113jot apk\u0101rt\u0113jos audus. Retos gad\u012bjumos, ja oper\u0101cijas veik\u0161ana ir p\u0101r\u0101k riskanta (liels risks boj\u0101t apk\u0101rt\u0113jos audus), \u0101rsts var noz\u012bm\u0113t staru terapiju vai \u0137\u012bmijterapiju, lai pal\u012bdz\u0113tu samazin\u0101t audz\u0113ja izm\u0113ru vai nov\u0113rstu t\u0101 aug\u0161anu. Labdab\u012bg\u0101 audz\u0113ja c\u0113loni ir sare\u017e\u0123\u012bti noteikt, t\u0101p\u0113c nav iesp\u0113jams paredz\u0113t vai nov\u0113rst to aug\u0161anu.<\/p>\n\n\n\n<p><strong>Vair\u0101k par \u013caundab\u012bgo v\u0113zi<\/strong><\/p>\n\n\n\n<p>V\u0113zis ir \u013coti pla\u0161s j\u0113dziens, kas ietver daudz v\u0113\u017eu veidu. Ir vair\u0101k nek\u0101 100 da\u017e\u0101du v\u0113\u017eu veidu, un katrs tiek diagnostic\u0113ts un \u0101rst\u0113ts cit\u0101d\u0101k. Pasaul\u0113 sastopam\u0101kie v\u0113\u017eu vedi ir kr\u016b\u0161u, plau\u0161u un kolorekt\u0101lais (resn\u0101s un taisn\u0101s zarnas) (1), ret\u0101k sastopami v\u0113\u017ei ir, piem\u0113ram, multipl\u0101 mieloma, folikul\u0101r\u0101 limfoma un citi.<\/p>\n\n\n\n<p>V\u0113zis ir viens no galvenajiem n\u0101ves c\u0113lo\u0146iem vis\u0101 pasaul\u0113, kas 2020. gad\u0101 izrais\u012bja gandr\u012bz 10 milj. n\u0101ves gad\u012bjumu, un apm\u0113ram viena tre\u0161da\u013ca no v\u0113\u017ea izrais\u012btiem n\u0101ves gad\u012bjumiem ir saist\u012bti ar sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu, augstu \u0137erme\u0146a masas indeksu, alkohola lieto\u0161anu, zemu aug\u013cu un d\u0101rze\u0146u pat\u0113ri\u0146u un fizisko aktivit\u0101\u0161u tr\u016bkumu. (2) T\u0101p\u0113c viens no veidiem, k\u0101 mazin\u0101t saslim\u0161anas risku, ir atmest kait\u012bgos ieradumus un piev\u0113rst vair\u0101k uzman\u012bbas sabalans\u0113tai di\u0113tai un regul\u0101r\u0101m fizisk\u0101m aktivit\u0101t\u0113m.<\/p>\n\n\n\n<h5 class=\"wp-block-heading\">Atsauces<\/h5>\n\n\n\n<p>1. <strong><a href=\"https:\/\/gco.iarc.fr\/today\/online-analysis-pie?v=2020&amp;mode=cancer&amp;mode_population=continents&amp;population=900&amp;populations=900&amp;key=total&amp;sex=0&amp;cancer=39&amp;type=0&amp;statistic=5&amp;prevalence=0&amp;population_group=0&amp;ages_group%5B%5D=0&amp;ages_group%5B%5D=17&amp;nb_items=7&amp;group.\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">International Agency for Research on Cancer<\/a>. <\/strong>[Tie\u0161saiste] 2020. gada December. [Cit\u0113ts: 2022. gada 10. August.] <\/p>\n\n\n\n<p><strong>2. <a href=\"https:\/\/www.who.int\/news-room\/fact-sheets\/detail\/cancer.\" target=\"_blank\" rel=\"noopener\">World Health Organization<\/a>.<\/strong> [Tie\u0161saiste] 2022. gada 3. February. [Cit\u0113ts: 2022. gada 9. August.] <\/p>\n","protected":false},"featured_media":8383,"template":"","health_post_category":[110],"class_list":["post-8387","health_posts","type-health_posts","status-publish","has-post-thumbnail","hentry","health_post_category-pret-vezi"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/health_posts\/8387","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/health_posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/health_posts"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/8383"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=8387"}],"wp:term":[{"taxonomy":"health_post_category","embeddable":true,"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/health_post_category?post=8387"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}