{"id":7735,"date":"2022-08-26T07:17:00","date_gmt":"2022-08-26T07:17:00","guid":{"rendered":"http:\/\/staging.grindeks.eu\/?post_type=health_posts&#038;p=7735"},"modified":"2022-09-26T07:10:16","modified_gmt":"2022-09-26T07:10:16","slug":"koronara-sirds-slimiba","status":"publish","type":"health_posts","link":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/health_posts\/koronara-sirds-slimiba\/","title":{"rendered":"Koron\u0101r\u0101 sirds slim\u012bba"},"content":{"rendered":"\n<p><em>Vai tavs dz\u012bvesveids palielina koron\u0101r\u0101s sirds slim\u012bbas risku?<\/em><\/p>\n\n\n\n<p>Koron\u0101r\u0101 sirds slim\u012bba ir viens no galvenajiem n\u0101ves c\u0113lo\u0146iem vis\u0101 pasaul\u0113. P\u0113t\u012bjumi liecina, ka vis\u0101 pasaul\u0113 koron\u0101r\u0101 sirds slim\u012bba skar aptuveni 126 milj. cilv\u0113ku, un t\u0101s izplat\u012bba pasaul\u0113 tikai pieaug. Visliel\u0101k\u0101 slim\u012bbas izplat\u012bba ir nov\u0113rojama Austrumeiropas valst\u012bs. (1)<\/p>\n\n\n\n<p><em>Kas ir koron\u0101r\u0101 sirds slim\u012bba?<\/em><\/p>\n\n\n\n<p>Koron\u0101r\u0101 sirds slim\u012bba vai sirds i\u0161\u0113misk\u0101 slim\u012bba &nbsp;ir ak\u016bts vai hronisks miokarda i\u0161\u0113misks boj\u0101jums, kuras pamat\u0101 ir sirds asinsvadu izmai\u0146u (aterosklerozes) rad\u012btie trauc\u0113jumi norm\u0101lai sirdsdarb\u012bbai.&nbsp; Uzkr\u0101joties holester\u012bna nogulsn\u0113m, sirds asinsvadi sa\u0161aurin\u0101s vai piln\u012bb\u0101 nosprostojas, tiek trauc\u0113ta asi\u0146u br\u012bva pl\u016bsma, samazin\u0101s sk\u0101bek\u013ca pieg\u0101de sirds muskulim. Tas rada t\u0101das s\u016bdz\u012bbas k\u0101 s\u0101pes aiz kr\u016b\u0161u kaula vai spiediena saj\u016btu, un to sauc par stenokardiju. Stenokardija ir bie\u017e\u0101k\u0101 koron\u0101r\u0101s sirds slim\u012bbas pirm\u0101 izpausme. S\u0101pju l\u0113kme parasti s\u0101kas, kad sirds str\u0101d\u0101 smag\u0101k nek\u0101 parasti, \u2013 pie fiziskas slodzes (k\u0101pjot pa trep\u0113m, nesot smagumu), &nbsp;uztraukuma, p\u0113c pamat\u012bgas malt\u012btes. &nbsp;P\u0113c slodzes p\u0101rtrauk\u0161anas, s\u0101pes p\u0101riet. Piln\u012bb\u0101 nosprostots sirds asinsvads var novest l\u012bdz miokarda infarktam vai pat sirds apst\u0101\u0161an\u0101s. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ja s\u0101pes &nbsp;par\u0101d\u0101s p\u0113k\u0161\u0146i, t\u0101s var b\u016bt ar\u012b bez fiziskas piep\u016bles un nep\u0101riet 30 min\u016b\u0161u laik\u0101, j\u0101v\u0113r\u0161as pie \u0101rsta.<\/p>\n\n\n\n<p><em>K\u0101di ir bie\u017e\u0101kie riska faktori?<\/em><\/p>\n\n\n\n<p>T\u0101 k\u0101 galvenais stenokardijas c\u0113lonis ir sirds art\u0113riju ateroskleroze, profilaks\u0113 galven\u0101 loma ir t\u0101s c\u0113lo\u0146u un riska faktoru mazin\u0101\u0161anai. Aterosklerozi bie\u017ei izraisa nepareizs dz\u012bvesveids un nevesel\u012bgs uzturs.<\/p>\n\n\n\n<p>Sirds art\u0113riju aterosklerozes risks iev\u0113rojami palielin\u0101s, ja:<\/p>\n\n\n\n<ul class=\"wp-block-list\"><li>ir augsts asinsspiediens (hipertensija);<\/li><li>ir augsts holester\u012bna l\u012bmenis (\u012bpa\u0161i augsts ZBL \u201cslikt\u0101\u201d holester\u012bna l\u012bmenis un zems ABL \u201clab\u0101\u201d holester\u012bna l\u012bmenis);<\/li><li>ir mazkust\u012bgs dz\u012bvesveids;<\/li><li>ir liekais svars;<\/li><li>sm\u0113\u0137\u0113 un regul\u0101ri p\u0101rm\u0113r\u012bgi lieto alkoholu;<\/li><li>ir cukura diab\u0113ts.<\/li><\/ul>\n\n\n\n<p>Ja tev ir \u0161ie riska faktori, konsult\u0113jieties ar savu vesel\u012bbas apr\u016bpes sniedz\u0113ju!<\/p>\n\n\n\n<p><em>K\u0101di ir bie\u017e\u0101kie simptomi un s\u016bdz\u012bbas?<\/em><\/p>\n\n\n\n<p>Koron\u0101r\u0101 sirds slim\u012bba var b\u016bt ar\u012b asimptom\u0101tiska (bez jebk\u0101diem simptomiem), bet, ja simptomi ir, tad galven\u0101s s\u016bdz\u012bbas ir \u0161\u0101das:<\/p>\n\n\n\n<ul class=\"wp-block-list\"><li>diskomforts kr\u016bt\u012bs (stenokardija), ko raksturo k\u0101 smaguma saj\u016btu, sasprindzin\u0101jumu, spiedienu, s\u0101pes, dedzin\u0101\u0161anu, nejut\u012bgumu, piln\u012bbu, saspie\u0161anu vai trulas s\u0101pes. Diskomforts var izplat\u012bties ar\u012b uz kreiso plecu, rok\u0101m, kaklu, muguru vai \u017eokli vai b\u016bt j\u016btams tikai taj\u0101;<\/li><li>elpas tr\u016bkums;<\/li><li>v\u0101juma saj\u016bta, nogurums;<\/li><li>slikta d\u016b\u0161a, reibonis.<\/li><\/ul>\n\n\n\n<p><em>K\u0101di ir risin\u0101jumi?<\/em><\/p>\n\n\n\n<ol class=\"wp-block-list\" type=\"1\"><li><strong>Dz\u012bvesveida mai\u0146a.<\/strong> Ieteicams atmest sm\u0113\u0137\u0113\u0161anu, kontrol\u0113t svaru, kontrol\u0113t holester\u012bna un glikozes l\u012bmeni asin\u012bs, izvair\u012bties no stresa, attur\u0113ties no p\u0101rm\u0113r\u012bgas alkohola lieto\u0161anas, k\u0101 ar\u012b lietot vesel\u012bgu uzturu un regul\u0101ri nodarboties ar fizisk\u0101m aktivit\u0101t\u0113m. Vesel\u012bga dz\u012bvesveida paradumu ievie\u0161ana samazina turpm\u0101ku kardiovaskul\u0101ru notikumu un mirst\u012bbas risku.<\/li><li><strong>\u0100rsta izrakst\u012btas z\u0101les.<\/strong> Lai mazin\u0101tu koron\u0101r\u0101s sirds slim\u012bbas simptomus un pal\u0113nin\u0101tu slim\u012bbas att\u012bst\u012bbu, \u0101rsts var izrakst\u012bt medikamentus holester\u012bna pazemin\u0101\u0161anai, asinsspiediena kontrolei, sirds ritma normaliz\u0113\u0161anai un vielmai\u0146as uzlabo\u0161anai sird\u012b. Ir svar\u012bgi lietot z\u0101les, k\u0101 \u0101rsts ir nor\u0101d\u012bjis.<\/li><li><strong>Invaz\u012bvas vai \u0137irur\u0123iskas manipul\u0101cijas.<\/strong>&nbsp; Ja tas nepal\u012bdz vai ar\u012b ja asinsvadi ir kritiski sa\u0161aurin\u0101ju\u0161ies, tiek izskat\u012bta iesp\u0113ja veikt invaz\u012bvas vai \u0137irur\u0123iskas manipul\u0101cijas. Art\u0113rijas ir iesp\u0113jams papla\u0161in\u0101t, ievietojot stentu, bet sare\u017e\u0123\u012bt\u0101kajos gad\u012bjumos b\u016bs nepiecie\u0161ama \u0137irur\u0123iska iejauk\u0161an\u0101s, t\u0101 saucam\u0101, koron\u0101ro art\u0113riju \u0161unt\u0113\u0161ana.<\/li><\/ol>\n\n\n\n<p>R\u016bp\u0113joties par savas sirds vesel\u012bbu, b\u016bs ar\u012b citi ieguvumi tavai visp\u0101r\u012bgai vesel\u012bbai, piem\u0113ram, tas pal\u012bdz\u0113s samazin\u0101t insulta un demences risku!<\/p>\n\n\n\n<h5 class=\"wp-block-heading\">Atsauces<\/h5>\n\n\n\n<p>1. <strong>Moien AB Khan, Muhammad Jawad Hashim,corresponding author Halla Mustafa, May Yousif Baniyas, Shaikha Khalid Buti Mohamad Al Suwaidi, Rana AlKatheeri, Fatmah Mohamed Khalfan Alblooshi, Meera Eisa Ali Hassan Almatrooshi, Mariam Eisa Hazeem Alzaabi.<\/strong> The National Center for Biotechnology. [Tie\u0161saiste] 2020. gada 23. July. [Cit\u0113ts: 2022. gada 3. August.] https:\/\/www.ncbi.nlm.nih.gov\/pmc\/articles\/PMC7384703\/.<\/p>\n","protected":false},"featured_media":6210,"template":"","health_post_category":[107],"class_list":["post-7735","health_posts","type-health_posts","status-publish","has-post-thumbnail","hentry","health_post_category-sirds-veselibai"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/health_posts\/7735","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/health_posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/types\/health_posts"}],"wp:featuredmedia":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media\/6210"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=7735"}],"wp:term":[{"taxonomy":"health_post_category","embeddable":true,"href":"https:\/\/grindeks.com\/lv\/wp-json\/wp\/v2\/health_post_category?post=7735"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}